Būtiskākajie Latvijas lauku riski - cenu svārstības un laikapstākli (+VIDEO)

Lauksaimniecības nozare ir unikāla ar to, ka pats saimnieks spēlē vairākas lomas, tai skaitā agronoma, ekonomista, tehnologa un pat meteorologa. Savukārt vieni no būtiskākajiem aspektiem lauksaimnieka profesijā ir risku vadība un saistību segšana. Neapzinoties riskus vai tieši apzināti riskējot, piemēram, attiecībā uz izejvielu un saražotās produkcijas cenu svārstībām, rezultātā var rasties grūtības segt saistības, tādējādi negatīvi ietekmējot kā pašu saimnieku, tā arī pircējus un sadarbības partnerus. Tomēr Latvijas eksperti vēlas sniegt padomus lauksaimniekiem, uzsverot, ka atbilstoša pieeja un plānošana var palīdzēt vieglāk vadīt riskus.

Lauksaimniecībā ir dažādi faktori, kas ietekmē ražu, un galvenokārt tie ir grūti paredzami un ļoti mainīgi. Atskatoties uz aizvadīto sezonu, divi no būtiskākajiem nozares riskiem - cenu svārstības un nepiemēroti laikapstākļi - īstenojās. Cenu svārstības, proti, dārgie minerālmēsli pavasarī un graudu zemā cena augustā, lauksaimniekiem radīja lielas problēmas ar norēķiniem. Turklāt vasaras sausums un augusta vētra radīja vēl papildu zaudējumus. Pēc aplēsēm, šādas apstākļu sakritības rezultātā daudzām saimniecībām būs nepieciešams līdz pat trim sezonām, lai atkoptos. Lai informētu lauksaimniekus, kā sagatavoties līdzīgām situācijām un spēt segt savas saistības, zemāk apkopoti trīs ieteikumi veiksmīgai risku vadībai.

1. Apdrošināt sējumus

Viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā ir jau minētie nelabvēlīgie laikapstākļi. Laikapstākļu prognozes ik sezonu ir satraucošs brīdis lauksaimniekiem. Veids, kā mazināt laikapstākļu riskus, ir sējumu apdrošināšana. Lauku atbalsta dienests sniedz iespēju pieteikties atbalstam sējumu apdrošināšanai. "Sējumu apdrošināšana ir papildu izmaksas, taču, novērojot laikapstākļu svārstības, kas bijušas izteiktas tieši pēdējo sezonu laikā, tai skaitā lieli sausumi, spēcīgu nokrišņu periodi un mainīgās ziemas, ieguldījums apdrošināšanā atmaksāsies, turklāt sniegs arī lielāku sirdsmieru," skaidro eksperts Artūrs Kokts.

2. Sekot līdzi cenu svārstībām

Vēl viens risks lauksaimniecībā ir cenu svārstības - nesekojot tām līdzi var rasties situācija, kad lauksaimnieks nav spējīgs segt izmaksas vai iegūt gaidāmo ražu. Lielākās izmaksas no agronomijas precēm uz hektāru veido tieši minerālmēsli. Kā skaidro A. Kokts: "Parasti minerālmēslu cenas korelē ar tā brīža graudu cenām, tāpēc ieteicams vienlaicīgi ar izejvielu iegādi slēgt graudu līgumus, tādējādi mazinot risku tam, ka izejvielas tiek iegādātas par augstu cenu, savukārt, graudu cenai ražas laikā krītoties, ieguldījumi potenciāli kļūst lielāki par saražotās ražas vērtību".

Viens no variantiem ir, pērkot minerālmēslus, apskatīties biržas cenu graudiem, to piefiksēt un ierēķināt izmaksas, lai apzinātos par kādu cenu būs iespējams pārdot graudus, un vai peļņa spēs segt minerālmēslu izmaksas. Šāda pieeja neprasa lielu piepūli, taču palīdz jau laicīgi plānot finanses un rezultātā segt saistības.

3. Nevadīties pēc iepriekšējo sezonu pieredzes

Pieredze ir liela vērtība dažādos lauksaimniecības aspektos, tomēr šobrīd balstīšanās pagātnes pieredzē attiecībā uz graudu realizāciju, lai prognozētu nākotni, nav efektīva pieeja risku vadībai. Noderīgāk ir sekot līdzi tendencēm un censties tās prognozēt uz priekšu. Liela ietekme uz graudu cenām ir politiskajām un ekonomiskajām tendencēm pasaulē, kā arī, piemēram, nozīme ir graudu analītiķu prognozēm - visi šie faktori ir ļoti mainīgi un unikāli, tāpēc pagātnes pieredze vairs nav noteicošais rādītājs nākotnes darbībām.

"Kā spilgtu piemēru var minēt to, ka griķi pagājušajā gadā maksāja 650 EUR/t, šogad jau par 250 EUR/t lauksaimniekiem tos ir grūti pārdot. Lauksaimniecībā nekādā gadījumā nevajag plānot griķu un citu graudu cenas nākotnē, balstoties uz iepriekšējā gada rādītājiem," uzsver Artūrs Kokts.