Valdības partijas grib aizliegt Krievijas lauksaimniecības produktu importu

Krauze ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē plāno rosināt sākt diskusiju par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu ES.

Vaicāta gan par ministra rosināto importa aizliegumu, gan par iespējām pakāpeniskā veidā samazināt tranzīta apjomu, kas negatīvi neietekmētu pārtikas pieejamību citviet pasaulē, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) akcentēja atbalstu Krauzes priekšlikumam, jo ES kopīga pozīcija būtu pareizākais un atbilstošākais solis. "Jānoskaidro arī citu mūsu reģiona valstu viedoklis", atzīmēja Ministru prezidente.

Taujāta par iespējām šo lietu aktualizēt valdības vadītāju līmenī, Siliņa skaidroja, ka ES sākotnēji šādus jautājumus izskata ministru līmenī un pēc tam tos var virzīt apspriešanai valdības vadītāju formātā.

Attiecībā uz pasaules valstīm, kur ir problēmas ar pieeju pārtikai, Latvijai ir svarīgi ievērot un nelauzt starptautisku vienošanos maksimāli atbalstīt šo valstu nodrošināšanu ar pārtiku, ja vien tas ir Latvijas spēkos, pauda premjerministre, komentējot jautājumu par tranzītu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienība pilnībā atbalsta pašu virzītā zemkopības ministra iniciatīvu, kurš to tuvākajā laikā aktualizēs ES ministru līmenī.

ES kopējai pozīcijai būtu jābūt, ka ES tirgū Krievijas graudi neienāk, akcentēja Valainis.

Līdzīgi "Progresīvo" politiķe, Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa (P) pauda, ka koalīcijai ir vienprātība šajā jautājumā un ka Latvijai šajā lietā ir jāmeklē sabiedrotie ES līmenī.

Mūsu interesēs būtu, lai Krievija negūtu peļņu no savas lauksaimniecības produkcijas izplatīšanas ES, pauda Ņenaševa.

Intervijā Latvijas Televīzijā Krauze norādīja, ka kopš oktobra sākuma Eiropas sanāksmēs ir aicinājis visus Eiropas lauksaimniecības ministrus faktiski aizliegt Krievijas graudu importu ES.

"Tomēr tikai un vienīgi ES var ieviest kaut kādas sankcijas un aizliegt kādu produktu importu no trešajām valstīm, jo mēs, iestājoties ES, esam atdevuši muitas kontroli Eiropas kopējā politikā un pārziņā," sacīja Krauze.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš apgalvoja, ka Latvijas lauksaimnieki savu nostāju esot pauduši kopš pirmās kara dienas, atsakoties no izejvielām, kas saistītas ar Krieviju un Baltkrieviju, neskatoties uz ekonomisko ietekmi uz nozari.

"Esam arī pret šo graudu importu, bet pasaules, tostarp Eiropas politiķi nevēlējās, lai pārtika tiktu sankcionēta un tikai tāpēc šīs pārtikas preču grupas kustība ir atļauta," pauda Lazdiņš.

Krauze raidījumā uzsvēra, ka Latvija viena nevar pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu.

Savukārt runājot par graudu kravu pārkraušanu lauksaimnieku kooperatīvam "Latraps" daļēji piederošajā SIA "Alpha osta", Lazdiņš klāstīja, ka "Latraps" kā līdzīpašnieks tagad pieprasījis "Alpha osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu, kā arī ir devis uzdevumu pārtraukt sadarbību ar importētājiem.

"Alpha osta" nav vienīgais uzņēmums, kas nodarbojas ar pārkraušanas pakalpojumu nodrošināšanu, tādēļ atbildība būtu jāuzņemas visiem, tostarp arī "Latvijas dzelzceļam", ar kura palīdzību kravas nonāk Latvijā, uz citu pušu atbildību norādīja Lazdiņš.

Kā ziņots, caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos ES ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

"Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas," norādīja Šice-Trēde.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Krauzes iniciatīvu atbalsta arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Krauzes ieskatā jāparedz Krievijas graudu importa aizliegums ES valstīs, bet jāsaglabā Krievijas graudu tranzīta iespējas uz trešajām valstīm, lai neradītu negatīvu ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu.