LBLA: «Daudzi lauksaimnieki ir nobijušies un aizgājuši» (+VIDEO)

"Stratēģiskajā plānā būtībā šobrīd atbalsta maksājumi bioloģiskajām saimniecībām ir izlīdzinājušies ar konvencionālajām saimniecībām. Daudzi lauksaimnieki ir nobijušies un aizgājuši no bioloģiskās ražošanas. Šogad ir samazinājies gan sertificēto bioloģisko lauksamniecību skaits, gan bioloģiski apsaimniekoto zemes platību apmērs", - pauž Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis.

"Tas ir bīstams signāls. Jau pēdējos gados bioloģiskā piena vidējā iepirkumu cena ir par diviem trīs centiem litrā zemāka nekā konvencionālās saimniecībās piena cena. Tāpat ir sarucis atbalsta apjoms. Ja mēs politiski sakām, ka mums vajag bioloģisku, veselīgu ēdienu, bet visi darbi ir pretējā virzienā. Tam seko arī nākamais jautājums - ja vidēja iepirkumu cena bioloģiskajam pienam ir zemāka, tad kāpēc veikalā tas ir krietni dārgāks par konvencionālo pienu. Bioloģiskā pienā pārstrādei varbūt ir augstākas prasības, izsekojamība, bet kopumā tā ir tirgus kropļošana. Nevaru pateikt, vai lielāko piecenojamu pieliek pārstrādātāji vai lielveikali, bet piecenojams ir nesamērīgi augsts un nepamatots, zemnieks diemžēl nesaņem godīgu cenu par savu saražoto produkciju. Ja bioloģisko pienu no zemnieka iepērk par 32 centiem litrā, bet veikalā tas maksā 1,5 eiro?"

"Piena iepirkuma cenas zemniekiem jau kopš pagājušā gada samazinās, bet veikalā cenas sāk samazināties tikai tagad. Ja piena iepirkumu cenas samazinājās par 20-30%, tad veikalā tikai tagad, pēc gada ir nokritusies par 10-15%. Šis tirgus man nav saprotams un ir kropļots. Lauksaimnieks šajā ķēdē ir visneizdevīgākajā un vājākajā situācijā.

Graudu cenas pagājušajā gada sezonā, rudenī, bija ļoti labas, bet šogad tās ir būtiski samazinājušās. Ja griķu iepirkumu cenas, piemēram, ir par 300% samazinājušās, tad veikala plauktā griķiem cena ir samazinājusies par dažiem procentiem. Kurš šo starpību nopelna, ir grūti pateikt. Mums pietrūkst analītiskā dienesta, kas vērtētu un atspoguļotu sabiedrībai, kā šīs cenas veidojas. Lauksaimniekiem pašiem šādas kapacitātes nav. Šo tirgu vajadzētu pavērtēt, kā mainās iepirkumu cenas, un attiecīgi izdarīt secinājumus", - tā Norkārklis.

Biedrība “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” (LBLA) dibināta 1995.gadā un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies tīras vides saglabātāji, bioloģiskā lauksaimniecībā strādājošie un “zaļā” dzīves veida atbalstītāji. Asociācija apvieno 12 reģionālās nodaļas un 11 nozaru pārstāvjus.

LBLA ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedrs, darbojās Zemkopības ministrijas Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju Konsultatīvajā padomē un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides konsultatīvajā padomē, kā arī ir starptautiskās organizācijas IFOAM EU biedrs.

Asociācijas mērķi:

-Apvienot bioloģiskā lauksaimniecībā strādājošos, videi draudzīgas saimniekošanas piekritējus un ekoproduktu lietotājus;

-Veidot tirgus politiku un rast tirgus iespējas bioloģiskajai produkcijai;

-Veidot izglītības sistēmu un nodrošināt bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem zināšanu papildināšanas iespējas;

-Informēt sabiedrību par dabīga produkta nozīmi veselības saglabāšanā;

-Popularizēt sabiedrībai videi draudzīgas un ilgtspējīgas saimniekošanas metodes;

-Pārstāvēt biedru intereses valsts un pašvaldības iestādē, kā arī nevalstiskajās organizācijās.

-Bioloģiskās lauksaimniecības politikas veidošana.

-Piesaistīt asociācijai bioloģiskās lauksaimniecības atbalstītājus no dažādām ieinteresētām darbības sfērām.