Eksperts: piena nozarē krīzes zemākais punkts ir pārdzīvots

Viņš gan arī uzsvēra, ka Latvijas piena nozare kopš šā gada 1.februāra joprojām strādā zem pašizmaksas.

Tāpat Vaļķo atzina, lai gan prognozes bija cerīgākas, pēdējos mēnešos situācija piena nozarē nav būtiski mainījusies, tostarp dati liecina, ka Latvijā augustā un septembrī piena cenai kāpums praktiski nebija, savukārt oktobrī varētu būt bijis neliels piena cenas pieaugums.

Viņš prognozēja, ka piena cena turpinās kāpt, bet pieaugums nebūs tik straujš, lai pārsniegtu pašizmaksu, jo tam nav pamata.

"Diemžēl virkne saimniecību bija spiestas pārtraukt savu darbību, un jau vasaras nogalē plānoja noganīt govis, izbarot sagatavoto barību un pārtraukt piena ražošanu." stāstīja Vaļko.

Kā galvenos iemeslus esošajai situācijai viņš minēja stagnāciju Eiropas tirgū, kāpumu kopējā saražotā piena apjomā, eksporta tirgus zemo aktivitāti un kritumu iedzīvotāju pirktspējā. Viņš skaidroja, lai arī samazinās govju skaits, pieaugusi saimniecību efektivitāte, tāpēc pēdējos gados Eiropā pieaug nodotā piena apjoms pārstrādei. Tāda tendence novērota Latvijā, Igaunijā, Polijā un citviet.

"Šajā Eiropas daļā strādājam efektīvāk, bet tādējādi arī tiek radīts nosacīti lieks piena apjoms, kā rezultātā piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums, kas arī ietekmē piena cenu. Tomēr domāju, ka subsidēt piena nozari ir īslaicīgs risinājums, svarīgāk ir domāt par ilgtermiņa nozares stabilizēšanas mehānismiem, kā arī saimniecību efektivitātes veicināšanu," norādīja kooperatīva pārstāvis.

Vienlaikus Vaļko skaidroja, ka krīze nozarē lieliski parādīja, ka kooperācija ir mehānisms, kā nodrošināt biedriem stabilu piena cenu. Viņš uzsvēra, ka mērķtiecīgs darbs pie ilgtermiņa līgumu slēgšanas devis iespēju "Piena loģistikai" aktīvi turpināt darbību un arī krīzē atbalstīt biedrus.

"Tas, uz ko būtu jātiecas - jākāpina biedru skaits, savāktā piena apjoms un padarīt efektīvāku loģistiku, lai mēs būtu daudz konkurētspējīgāki, savukārt zemniekiem ir jāredz kooperācija kā iespēja sekmīgi strādāt ilgtermiņā," norādīja Vaļko.

Savukārt, stāstot par patreizējiem izaicinājumiem lopkopjiem, Vaļķo norādīja, ka saimniecībām patlaban jādomā par rupjās barības sagatavošanu, saimniecības darbības efektivitāti, produkcijas kvalitāti, robotizāciju, kā arī govju ģenētikas attīstību.

"Arī šajā ziņā būtisks atbalsts piensaimniekiem ir kooperatīvs, jo sniedzam gan izglītojošu informāciju, organizējam seminārus, piedāvājam pieredzes apmaiņas pasākumus, kā arī sniedzam praktisku atbalstu grūtībās nonākušām saimniecībām," skaidroja Vaļko.

Viņš piebilda, lai gan lauksaimniecību ietekmē arī klimats, saimniecībām jāspēj pielāgoties, tostarp vairāk jākoncentrējas sausuma izturīgu lopbarības augu audzēšanu, infrastruktūras uzlabošanu un jāvairo zināšanas un kompetences.

Jautāts, vai saimniecības jau ir sagatavojušās nākamajam gadam, Vaļko norādīja, ka situācija ir mainīga un lokāli ļoti atšķirīga pa reģioniem. "Vidzemē un Ziemeļkurzemē situācija ir sarežģītāka, laba vai apmierinoša pārējos reģionos. Liela daļa zemnieku lopbarību ir saražojuši pietiekami, pateicoties lietum jūlijā un augustā. Raža ļoti atkarīga lokāli no mitruma nodrošinājuma visā veģetācijas sezonā," skaidroja lauksaimnieks.