Ekonomisti: mazumtirdzniecība Latvijā atkal varētu atgriezties plusos

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula skaidro, ka inflācijas sarukums reizē ar darba ienākumu kāpumu stabilizē patērētāju noskaņojumu, tomēr tūlīt vēl neatspoguļojas patēriņa kāpumā. Par to liecina vairāku pakalpojumu sektoru, piemēram, izmitināšana, ceļojumu biroju darbība, un mazumtirdzniecības attīstība, kas pēdējos mēnešos nebūt nav bijuši uz stabilas izaugsmes takas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka trešajā ceturksnī mazumtirdzniecības apjoms nav sasniedzis iepriekšējā ceturkšņa līmenī, bet gan turpinājis sarukt ( -1,1%, sezonāli koriģēti dati), bet gada kritums sasniedzis 2,9% pēc kalendāri koriģētiem datiem.

Tomēr piesardzīgums un cenu ietekme varētu nebūt vienīgie mazumtirdzniecību bremzējošie faktori, atzīst Paula. Viņasprāt, savā ziņā preču pārdošanas stagnēšanu var skaidrot ar patērētāju pakāpenisku atgriešanos pie patēriņa paradumiem, kādi bija raksturīgi vēl pirms pandēmijas.

Pandēmijas laikā bija izveidojusies zināma nobīde par labu preču patēriņam, jo daļa pakalpojumu (kultūras, izklaides, sporta un citi) nebija pieejami. Tikmēr bija, piemēram, iespējams attālināti iegādāties daudzas preces, veikt nelielu mājokļa labiekārtošanu, kā arī bija nepieciešams iegādāties attālinātajam darbam vajadzīgo aprīkojumu, tādējādi preču patēriņa dinamika kopumā bija saglabājusies noturīgāka - tā cieta mazāk un atjaunojās straujāk.

Pandēmijas laikā vai arī neilgi pēc tam, izmantojot pandēmijas laika uzkrājumus, veiktie mājokļa uzlabojumi un pēdējā laikā gausā nekustamā īpašuma tirgus attīstība varētu skaidrot mājokļa preču mazumtirdzniecības apjoma stagnēšanu, uzskata Paula. Neraugoties uz pēdējos ceturkšņos nestabilo vai pat pavājo dinamiku, tādās grupās kā atsevišķu ar mājokļa labiekārtošanu saistīto preču mazumtirdzniecība, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mazumtirdzniecība apgrozījums salīdzināmās cenās arvien ir būtiski augstāks nekā vidēji 2019.gadā, tas ir, uzkrātais pieaugums šajā laikā būtiski pārsniedz mazumtirdzniecības kopējo.

Līdz 2023.gada otrajam ceturksnim pakalpojumu patēriņa apjoms Latvijā vēl pilnībā nebija atgriezies līmenī, kāds bija pirms pandēmijas, un arī pakalpojumu patēriņa īpatsvars kopējā patēriņa struktūrā saglabājās mazāks. To rāda "Eurostat" dati par privātā patēriņa sadalījumu pakalpojumos un dažāda lietošanas ilguma preču kategorijās.

Vēlme un tendence atjaunot agrāk ierasto pakalpojumu patēriņa apjomu (atpūtas, kultūras pasākumi, ceļojumi) var ne vien turpināt kādu laiku ierobežot preču patēriņa kāpumu, un tātad arī mazumtirdzniecības izaugsmi, bet arī uzturēt spiedienu uz atsevišķām pamatinflāciju veidojošu komponentu cenām, prognozē Paula.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka darba algas Latvijā turpina augt, reģistrētais bezdarbs ir noslīdējis gandrīz līdz 5% un inflācija strauji samazinās. Tomēr pēdējo divu gadu laikā patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par vairāk nekā 25%. Līdz šim iedzīvotāju ienākumu pieaugums nav spējis turēt līdzi inflācijai, un tas šogad atspoguļojas salīdzinoši vājos tirdzniecības rādītājos.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, šī gada septembrī samazinājās par 4,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis ir otrs lielākais kritums mazumtirdzniecībā šogad, un domājams, ka trešajā ceturksnī arī visa Latvijas ekonomika kopumā būs mīnusos, uzskata Āboliņš.

Ekonomists skaidro, ka lielā mērā patēriņa samazinājums ir saistīts ar augsto inflāciju, kas ir samazinājusi iedzīvotāju pirktspēju un ienākumu pieaugums šo cenu līmeni vēl nav paspējis noķert. Pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti. Kopš gada sākuma mājsaimniecības ir ieguldījušas vairāk nekā 200 miljonus eiro valsts krājobligācijās, un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši arī kredītu maksājumi.

Rezultātā redzam, ka sarūk mājsaimniecību noguldījumi bankās, savukārt pieaug patēriņa kredītu izsniegšana, rezumē Āboliņš. Tāpat šogad par mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācija, kas arī negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī. Šogad pensiju indeksācija nav ne tuvu tik liela kā pērn, tomēr oktobrī pensiju indeksējamā daļa pieaugs par 6,4%.

Septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvmateriālu tirdzniecības apjomi Latvijā, neskaitot inflāciju, samazinājās par 9,3%, informācijas tehnoloģiju ierīču par 5,6% un apģērbu - par 4,9%. Tāpat septembrī par 7,7% saruka tirdzniecība internetā. Āboliņš skaidro, ka šīs nozares visvairāk ir ietekmējis pirktspējas kritums, jo šo ilglietošanas preču iegādi uz laiku ir iespējams atlikt. Tikmēr pārtikas tirdzniecībā ir vērojama lielāka stabilitāte un tirdzniecības apjomi septembrī sarukuši vien par 0,4%.

Neraugoties uz tirdzniecības apjomu kritumu septembrī, Āboliņš ir diezgan optimistiski noskaņots par tirdzniecības nozares perspektīvām. Pēc ekonomista aplēsēm Latvijas mājsaimniecību ikmēneša ienākumi šobrīd ir aptuveni 1,3-1,4 miljardi eiro "uz rokas", un tie aug katru mēnesi. Tomēr augstās inflācijas dēļ mājsaimniecību tēriņi pēdējā laikā ir ievērojami palielinājušies. Šobrīd jāpagaida, līdz ienākumu pieaugums noķers inflācijas izraisīto izdevumu pieaugumu.

Āboliņš domā, ka ilgi nebūs jāgaida. Piemēram, Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu darījumu dati liecina, ka maksājumu karšu apgrozījums septembrī Latvijā bija vien par 1,7% augstāks nekā pirms gada, taču oktobra pirmajās nedēļās apgrozījuma pieaugums atkal pārsniedz 6%. Tāpat pēdējos mēnešos ir sācis uzlaboties arī patērētāju noskaņojums, un, ja vien nenotiek kādas būtiskas izmaiņas darba tirgū, tad jau līdz šī gada nogalei vai nākamā gada sākumā mazumtirdzniecība Latvijā atkal varētu atgriezties plusos, prognozē Āboliņš.