SEB banka: Latvijas ekonomikai un sabiedrībai draud bīstamas sekas

Viņa min, ka šāda "atlaide" visiem aizņēmējiem - pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, - būs bīstams precedents, un Teterei ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas.

"Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās," uzsver Tetere.

Viņa skaidro, ka politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā, jo vājināsies kreditēšana. Vairums kredītņēmēju, kuri būs saņēmuši "atlaides", visticamāk, būs jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē.

Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos, skaidro Tetere un uzsver, ka atbilstopši "Standard&Poor's" novērtējumam ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu - Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Pēdējā pusgada laikā daži politiķi ir apzināti centušies "sarīdīt" sabiedrību un bankas, pauž Tetere, piebilstot, ka vispirms bija apvainojumi vājā ekonomikas kreditēšanā, "piemirstot", ka ēnu ekonomikas dēļ kreditējamu uzņēmumu ir daudz mazāk, nekā Latvijā vajadzētu būt un algas Latvijā ir zemākas, kam sekoja apvainojumi tajā, ka banku sektorā esot vāja konkurence un apvainojumi pārāk lielā peļņā. "Nemitīgs politiķu komunikācijas vadmotīvs ir bijis un turpina būt - bankas nenāk pretī iedzīvotājiem, aizņēmējiem," viņa atzīmē.