Latvijas un Lietuvas lielākie uzņēmumi atguvuši optimismu par biznesa izaugsmi

Vienlaikus bankā norāda, ka uzņēmēji Igaunijā par attīstības perspektīvām ir krietni piesardzīgāki, bet kā lielākais izaicinājums visās Baltijas valstīs tiek minētas norises pasaules ekonomikā.

Ja Latvijā un Lietuvā šogad ir vērojams optimisma pieaugums, salīdzinot ar izteikti piesardzīgo biznesa vides novērtējumu pērn, Igaunijā ir pretēja tendence - 34% uzņēmumu finanšu direktoru attīstības iespējas turpmākā gada laikā vērtē pesimistiskāk.

Pozitīvu pārliecību par izaugsmes iespējām turpmākā gada laikā pauduši 39% aptaujas dalībnieku Latvijā, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2022.gadu, un 51% Lietuvā, kas ir par 25 procentpunktiem vairāk. Igaunijā pozitīvu vērtējumu snieguši 25% respondentu, kas ir par 14 procentpunktiem mazāk.

Līdzīga aina vērojama arī attiecībā uz uzņēmumu finanšu stāvokļa novērtējumu salīdzinājumā ar 2022.gadu. Par stabilu vai ļoti stabilu to dēvē gandrīz 80% respondentu Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijā šādu pārliecību pauž 60% respondentu.

Savukārt attiecībā uz sagaidāmo pieprasījumu pēc uzņēmuma precēm un pakalpojumiem, lielākie optimisti ir Lietuvas uzņēmēji - 33% uzskata, ka pieprasījums turpmāk augs, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2022.gadu. Latvijā un Igaunijā pieprasījumu kā potenciāli pieaugošu vērtē 18% uzņēmumu finanšu direktoru, bet izteiktu skeptiķu skaits ir sarucis visās Baltijas valstīs.

Starp galvenajām bažām, kas nodarbina uzņēmumu finanšu direktorus, domājot par attīstību tuvākajā laikā, dominē globālās ekonomikas perspektīvas, ko izceļ vairāk nekā puse uzņēmumu pārstāvju visās Baltijas valstīs. Citu nozīmīgāko faktoru vidū tiek minēti ģeopolitiskie riski un pieprasījuma kritums respondentiem Latvijā, kā arī gaidāmais spiediens uz peļņu un cenām respondentiem Lietuvā un Igaunijā.

Uzdodot jautājumu par uzņēmumu rīcībā esošo naudas līdzekļu pārpalikumu, secināts, ka pieaugušās procentu likmes liek ātrāk samazināt saistības. Tiesa, ja Lietuvā un Igaunijā vēlme samazināt saistības ir pieaugsi par 10 procentpunktiem, salīdzinot ar 2022.gadu, Latvijā šis pieaugums bijis par vienu procentpunktu. Latvijā ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri naudas līdzekļu pārpalikumu plāno ieguldīt attīstībā.

Savukārt, runājot par procentu likmju pieauguma ietekmi uz uzņēmumu investīciju plāniem, secināts, ka vairumam uzņēmēju (69% Latvijā, 65% Igaunijā, 54% Lietuvā) tas nav licis mainīt ieceres. Vienlaikus aptuveni trešdaļa uzņēmēju Baltijas valstīs pauduši, ka procentu likmju pieaugums ir licis investīciju plānus samazināt.