LTRK iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu tā aprēķināšanas brīdī

LTRK aģentūrai LETA pauda, ka organizācija kritiski vērtē nodokļu sloga palielināšanu, nodokļu sistēmas komplicēšanu ar izņēmumiem un īpašiem režīmiem, kā arī neprognozējamu nodokļu politiku, kas samazina investīcijas Latvijā, jo zūd uzņēmēju uzticēšanās likumdevējam un valsts pārvaldes iestādēm.

Tāpat LTRK uzsver, ka nodokļu sistēmas fragmentācija ir arī tiešā pretrunā ar Latvijas apņemšanos mazināt administratīvo slogu un veicināt produktivitāti.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka atkārtota UIN nomaksas kārtības grozīšana būtu sliktas likumdošanas paraugs. "Šobrīd uzņēmējiem ir īpaši būtiski sekmēt finansējuma pieejamību, tomēr likumprojekts šo problēmu nerisinās, bet gan drīzāk pasliktinās," viņš uzsver.

LTRK norāda, ka īpaši negatīvi ir tas, ka patlaban UIN likuma grozījumus ir iecerēts piemērot ar atpakaļejošu spēku, jo taksācijas periods ir kalendārais mēnesis. Piedāvātajā grozījumu redakcijā nodoklis tiktu attiecināts uzreiz uz 12 iepriekšējiem taksācijas periodiem, kuros gūtā peļņa likuma spēkā stāšanās brīdī jau var būt reinvestēta un uzņēmumu naudas plūsma var nebūt pietiekoša nodokļu maksājumu veikšanai.

Tādējādi grozījumi esošajā redakcijā būtu klajā pretrunā ar virkni Latvijas un starptautisko tiesību normām, bilst LTRK.

Jau ziņots, ka FM ir sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai ar ministrijām un citām institūcijām grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Likumprojekts paredz noteikt kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu veikt UIN maksājumu 20% apmērā par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale.

Ministrijā norāda, ka banku sektora peļņas pieaugumu šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) īstenotā procentu paaugstināšanas politika, radot negatīvu ietekmi uz eirozonas ekonomiku.

Tāpat ministrijā skaidro, ka šobrīd kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic UIN samaksu vispārējā kārtībā, veicot nodokļa nomaksu tikai peļņas sadales brīdī. Tomēr kreditētāju peļņas pieaugums vienlaikus negarantē UIN maksājumu pieaugumu budžetā. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus UIN maksājumus valsts budžetā, neatkarīgi no tā, vai tie veic peļņas sadali.

FM arī norāda, ka samaksātais nodoklis tiks ņemts vērā, veicot peļņas sadali, proti nodokļa maksājumu, kas aprēķināts peļņas sadales brīdī, būs tiesības samazināt par kredītiestādes vai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja iepriekš samaksāto nodokli hronoloģiskā secībā. Nodokļa aprēķins būs jāiesniedz vienlaikus ar pirmstaksācijas gada pārskatu.

Likumprojekta mērķis ir, izmantojot netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu kreditētājiem, rast papildu līdzekļus ekonomikas stimulēšanas pasākumu veikšanai, kā arī valsts drošības apdraudējuma novēršanas pasākumu veikšanai, norāda ministrijā.

Tādējādi 2024.gadā budžetā prognozēti UIN ieņēmumi 140 miljonu eiro apmērā no ikgadēji maksājamā UIN par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu. Turpmākajos gados, līdz ar potenciālo galveno ECB procentlikmju samazinājumu, prognozēts banku peļņas samazinājums, attiecīgi prognozējot ar šiem grozījumiem saistīto UIN ieņēmumus 2025.gadā 70 miljonu eiro apmērā un 2026.gadā 30 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts, ka grozījumi likumā stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.