Kaspara Briškena galvenās rūpes ir klimata tīrība un nodokļu nomaksa.
Grozījumi Autopārvadājumu likumā, ko sagatavojusi Kaspara Briškena ("Progresīvie") vadītā Satiksmes ministrija, ir paredzēti, lai stiprinātu kontroli pār autopārvadājumiem, kravu un autobusu pārvadājumiem uz Latvijas ceļiem. Līdz ar to viņi personificē krīzes parādības šajā tautsaimniecības nozarē
2022. gadā saskaņā ar VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sniegto informāciju, Latvijā reģistrēti un ceļu satiksmē piedalās 1342 taksometri, savukārt Autotransporta direkcija ir izsniegusi 916 licences kartītes pārvadājumiem ar vieglajiem automobiļiem. Salīdzinoši, 2019. gadā Latvijā bija reģistrēti 2359 taksometri, bet pārvadājumiem ar vieglo automobili bija izsniegtas 297 licences kartītes.
Izvērtējot šī skaita izmaiņas segmentos, novērota tendence, ka sākoties komersantu pārbaudēm, autotransporta līdzekļi tiek nodoti turējumā citam pārvadātājam vai notiek pāriešana no pārvadājumiem ar taksometriem uz pārvadājumiem ar vieglajiem automobiļiem, kur pārvadājumu veikšanai nav nepieciešams speciāls aprīkojums un ir mazāks administratīvais slogs.
Tajā pašā laikā, Latvijā ir vienas no lielākajām CO2 emisijām jauniem, pirmo reizi reģistrētiem automobiļiem, pauž Satiksmes ministrija. Likumprojekts paredz noteikt, ka pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili var izmanto autotransporta līdzekli, kuram, ja izlaiduma gads ir pēc 2009.gada 1.janvāra, radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu maksimālais daudzums gramos uz vienu kilometru saskaņā ar Eiropas jaunā braukšanas cikla metodi autotransporta līdzeklim ar ietilpību līdz septiņām sēdvietām nepārsniedz 140 gramus, bet autotransporta līdzeklim ar ietilpību vairāk nekā septiņas sēdvietas nepārsniedz 190 gramus.
Autotransporta līdzeklim, kuram izlaiduma gads ir līdz 2008.gada 31.decembrim, motora tilpums kubikcentimetros (cm3) nepārsniedz 2000 cm3, tādējādi veicinot videi kaitīgu transportlīdzekļu lietošanas ierobežošanu.
VID ir sniedzis informāciju, ka neskatoties uz jau paveikto, tomēr ir saskatāmas vairākas iezīmes, kas raksturo nodokļu nomaksas problēmas un norāda uz augstu ēnu ekonomiku.
Šādas iezīmes norāda uz apzinātu šajā nozarē darbojošos komersantu rīcību ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas pienākuma. Nodokļu maksātājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili, konstatēta virkne pārkāpumu:
-nozari reglamentējošo prasību neievērošana (pakalpojumu sniegšana bez speciālās atļaujas (licences) un/vai bez licences kartītes, nav nodrošināta taksometru skaitītāju žurnālu regulāra un pareiza aizpildīšana, netiek ievērota žurnālu iesniegšanas disciplīna);
-maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšana (nav uzstādītas un lietotas elektroniskās ierīces un iekārtas, čeku neizdrukāšana un neizsniegšana uzreiz pēc samaksas saņemšanas, ieņēmumu nereģistrēšana);
-izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (nav samaksāts VSAOI avanss (depozīts) 130 euro apmērā par katru taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, nesamaksāts VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba devēja ziņojumā uzrādot darba ņēmējam mazāk nostrādātās stundas, nesamaksāts pievienotas vērtības nodoklis no nedeklarētās darījumu vērtības, nesamaksāts PVN, pārsniedzot PVN reģistrēšanās slieksni un nereģistrējoties kā PVN maksātājam, nesamaksāts mikrouzņēmumu nodoklis (turpmāk – MUN) no nedeklarētā apgrozījuma);
-grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana;
-atsevišķos gadījumos kredītiestādē nav atvērts maksājumu norēķinu konts;
-nodokļu kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana.
Lai risinātu konstatētās problēmas pasažieru komercpārvadājumu jomā saistībā ar nodokļu nomaksas disciplīnu, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu, piemēram, tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniegšanas prasību un aizliegumu pārkāpumu, Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu ir izstrādājusi konceptu, kas paredz stiprināt esošo regulējumu.
Krišs Ziverts