Kažokzvēru audzētājs plāno celt prasību pret Latviju par 56 miljoniem eiro

Nerets skaidroja, ka likums, kas pilnībā aizliedz kažokādu dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, aizskar "Van Ansem Participaties" kā ieguldītāja tiesības, jo tas neparedz samērīgu pārejas periodu un kompensāciju.

Viņš informēja, ka paziņojums par strīdu ir nosūtīts Latvijas valdībai un tā Zemkopības ministrijas personā ir atbildējusi, ka vispirms nepieciešams saņemt Satversmes tiesas viedokli par "Van Ansem Participaties" pieteikumu, tādēļ aktīvu pārrunu procesu patlaban nav.

Nerets piebilda, ka lieta joprojām ir sagatavošanas stadijā - nepieciešams sagatavot pierādījumus par zaudējumu apmēru. Tie pamatā radušies no uzņēmuma vērtības zaudēšanas. Finanšu eksperti turpina darbu pie zaudējumu atzinuma, bet Latvijas valdībai iesniegts ziņojums par zaudējumu kompensāciju 56 miljonu eiro apmērā.

Viņš norādīja, ka nākamais solis būs prasības iesniegšana ELT, bet konkrētu termiņu neminēja.

Skaidrojot strīda būtību, Nerets norādīja, ka tradicionāli ārvalstu valstpiederīgo ieguldījumus citās valstīs aizsargā divpusēji ieguldījumu aizsardzības līgumi, bet 2020.gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nolēma, ka šādi līgumi starp ES dalībvalstīm zaudē spēku. Līdz ar to ES dalībvalstu ieguldītājiem vairs nav iespējams strīdu izskatīt Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā (ICSID) un vienas ES valsts uzņēmumu un fizisku personu ieguldījumi citā ES dalībvalstī patlaban tiek aizsargāti tikai ar ES tiesību aktiem.

"Proti, ir jāvēršas ELT un, vienkārši sakot, jācer," teica Nerets.

Viņš skaidroja, ka, pirmkārt, jācer uz "saprātīgiem lietu izskatīšanas termiņiem" un, lai gan pirmajā instancē ar to nevajadzētu būt problēmām, Rīgas apgabaltiesa noslodzes dēļ jau patlaban nozīmē lietu izskatīšanu 2025.gada februārī. "Protams, tas negarantē tiesības uz taisnīgu tiesu, jo lieta netiek izskatīta saprātīgos termiņos," uzsvēra Nerets.

Tāpat viņš piebilda, jācer uz tiesnešu objektivitāti. "Gan par to, ka viņiem būs liels spiediens objektīvi lemt par to, vai valsts ir aizskārusi ieguldītāja tiesībās, gan jālemj, vai no valsts budžeta būs jākompensē vairāki desmiti miljoni eiro," norādīja Nerets.

Viņš akcentēja arī faktu, ka šāda tipa lieta ELT un Latvijas tiesu sistēmā kopumā nav bijusi, tāpēc attiecīgi tiesnešiem nav pieredzes šādu juridisku jautājumu izlemšanā.

"Tiesnešu zināšanas par ieguldījumu aizsardzību, kas iegūtas apmācībās, stājoties ELT tiesneša amatā, noteikti nedod par pamatu viņus likt vienā svaru kausā ar kādu no daudzajiem šķīrējtiesnešiem ar pieredzi vairāku desmitu ICSID lietu iztiesāšanā," uzsver Nerets.

Jau ziņots, ka Satversmes tiesā ierosinātas trīs lietas par likuma normām, kas nākotnē paredz liegt Latvijā audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei.

Lietas ierosinājuši uzņēmumi - "Van Ansem Participaties", "Baltic Devon Mink" un SIA "Gauja AB". Uzņēmumos tie esot ieguldījuši līdzekļus, taču apstrīdēto normu dēļ nespēšot tos atpelnīt.

Tāpat ziņots, ka 2022.gada septembrī Saeima pēc vairāku gadu diskusijām pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka no 2028.gada 1.janvāra tiks aizliegta kažokzvēru audzēšana Latvijā kažokādu ieguves dēļ. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Likuma pieņemšanas brīdī Latvijā bija četras kažokzvēru audzētavas, kuras audzēja un turēja lauksaimniecības dzīvniekus vienīgi kažokādas ieguvei. Visas četras audzētavas ieguva ūdeļu kažokādas.

Pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegtās informācijas, 2023.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 229 225 dzīvnieki, tostarp 228 998 bija ūdeles, kas kopumā reģistrētas piecās saimniecībās.

"Firmas.lv" dati liecina, ka 2022.gadā "Baltic Devon Mink" strādāja ar 2,645 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 45% mazāk nekā gadu pirms tam, vienlaikus uzņēmums cieta 2,539 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai gadu pirms tam.

Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 13,025 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir "Van Ansem Participaties".