Latvijā mazumtirdzniecības apmēri augustā ir samazinājušies līdz zemākajam līmenim kopš 2022.gada janvāra, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Ministrijā atzīmē, ka apmēru kritumu nosaka joprojām augstās cenas gan pārtikas, gan nepārtikas precēm, kā arī kredītu procentu likmju kāpums, samazinot iedzīvotājiem brīvos līdzekļus. Arī Latvijas Bankas apkopotā statistika liecina, ka mājsaimniecību noguldījumi samazinās kopš šā gada janvāra.
2023.gada augustā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, mazumtirdzniecības apmēri bija par 2,7% mazāki nekā gadu iepriekš. Arī salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, apmēri samazinājušies trešo mēnesi pēc kārtas, augustā sarūkot par 0,4%.
Šogad augustā samazinājumu noteica gan pārtikas, gan nepārtikas preču noieta sarukums, kur kritums bija attiecīgi par 2,7% un 3,4%, savukārt degviela tirgota par 1,2% mazāk nekā pērn augustā.
Vienlaikus šogad astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apmēri sarukuši par 2,1%, ko noteica pārtikas tirgoto apmēru sarukums par 5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 2,1%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apmēri pieauguši par 3,9%.
Ministrijā norāda, ka pārtikas mazumtirdzniecības apmēri augstāko punktu sasniedza 2022.gada aprīlī, veidojot augstu bāzi pirmajā pusgadā, kas līdz gada beigām vienmērīgi samazināsies. 2023.gada ievadā pārtikas mazumtirdzniecībā bija krasas svārstības, apjomiem gan palielinoties gan samazinoties, bet kopš aprīļa nozīmīgu izmaiņu apmēros vairs nav.
Savukārt degvielas tirdzniecībā, gluži pretēji - zemākie degvielas tirdzniecības apmēri bija 2022.gada aprīlī, tādējādi veidojot zemu bāzi, taču pēc tam sekoja apmēru palielināšanās līdz 2023.gada janvārim, kad tie atkal sāka samazināties.
Mazumtirgotāju noskaņojums kopš šā gada maija ir samazinājusies, taču kritums septembrī ir apstājies, norāda FM pārstāvji. Vidējais tirgotāju noskaņojuma līmenis pirmspandēmijas periodā, kad Latvijā un Eiropā bija ekonomiska stabilitāte, bija aptuveni seši punkti, taču kopš pandēmijas tas ir krasi svārstījies un šā gada septembrī ir divu punktu līmenī. Vienlaikus vēsturiski zemākais līmenis kopš 2009.gada bijis pandēmijas pirmā viļņa laikā, proti, mīnus 30 punktu .
Tikmēr patērētāju noskaņojums kopš šā gada janvāra turpina pieaugt un septembrī bija mīnus 12 punkti (janvārī mīnus 32 punkti), bet pirmspandēmijas periodā tā vidēji bija mīnus pieci punkti. FM skaidro, ka mazumtirgotāju noskaņojumu nosaka tirgoto apmēru sarukums pēdējo mēnešu laikā un neziņa par turpmāko dinamiku, bet patērētāji aptaujās atzīmējuši personīgās finanšu situācijas uzlabošanos, kā arī paredz vietējās ekonomikas izaugsmi.
Mazumtirdzniecības apmēros līdz gada beigām krasas svārstības nav paredzamas, kas gadā kopumā varētu veidot līdzīgu apmēru samazinājumu kā šā gada astoņos mēnešos, prognozē FM pārstāvji. Inflācijas līmenis jau vairākus mēnešus ir zemāks par vidējās algas pieauguma tempiem, kas liecina par sagaidāmām pozitīvām tendencēm, tomēr pieauguši citi iedzīvotāju maksājumi par mājokli, kredītiem, kas šogad neļaus mazumtirdzniecības nozarei uzrādīt izaugsmi.
Līdz ar to mazumtirdzniecības apmēri 2023.gadā kopā varētu samazināties par 1,5% līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2022.gadu, prognozē FM. Tajā pašā laikā iespējams pārtikas produktu noieta palielinājums, mazinoties vai apstājoties cenu pieaugumam, kamēr degvielas tirdzniecības apmēri turpmāk varētu samazināties, ko noteiks augošās naftas un degvielas cenas, "OPEC+" vienojoties par naftas ieguves samazināšanu 2024.gadā.