Latvijas banku peļņa astoņos mēnešos sasniegusi gandrīz pusmiljardu eiro

Ekonomika
LETA 12:50, 28.09.2023 0

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 470,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

 

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 70,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.augustā bija 26,872 miljardi eiro, kas ir par 3,6% jeb 931,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,94 miljardi eiro.

Šogad augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,626 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,535 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 90,2 miljoni eiro, kas ir par 13,4% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums augusta beigās bija 17,591 miljards eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 16,358 miljardu eiro apmērā, bet ārvalstu valūtās - 1,233 miljardu eiro apmērā. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada augusta beigām ir palielinājies par 4%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 6%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves augusta beigās bija 3,507 miljardi eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2022.gada augusta beigās.

Pērn astoņos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 188,4 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Valmiermuižas alus» pievienosies «Cēsu alus» grupai

SIA "Valmiermuižas alus" pievienosies AS "Cēsu alus" grupai, aģentūru LETA informēja "Valmiermuižas alus".

Ekonomika Ekonomiste: mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī bija zemāks nekā pērn (+VIDEO)

Latvijas ekonomika jau ilgstoši "sirgst" ar vāju privāto patēriņu.

Ekonomika Latvijas jaunuzņēmumi sacentīsies par 10 000 eiro lielu balvu (+VIDEO)

Līdz šim kopumā iesniegtas vairāk nekā 5574 idejas jeb vidēji 348 idejas ik gadu.

Ekonomika Kazāks: Latvijai jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos

Latvijai ir jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Lasiet arī

Ekonomika Latvija līderos skaidras naudas pieplūdumā Baltijā līdz 2020. gadam

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Kriminālziņas Psihiatri par naudas un alkohola pieņemšanu turpinās tiesāt novembrī

Krimināllietu pret Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatri Marinu Loseviču par naudas un alkohola pudeles pieņemšanu no pacientiem Rīgas pilsētas tiesa plāno turpināt skatīt 19.novembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Interesanti fakti 21% iedzīvotāju uzskata, ka visefektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda

Piektā daļa jeb 21% Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka efektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Ekonomika Latvijā katram trešajam iedzīvotājam nav finanšu "drošības spilvena"

atvijā katram trešajam iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem nav izveidots finanšu "drošības spilvens", un tas ir sliktākais rādītājs Baltijas valstīs, informēja bankas pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.