Brīvo darbavietu skaits otrajā ceturksnī Latvijā samazinājies par 4,4%

Tostarp privātajā sektorā bija 14 300 brīvu darbavietu, kas ir par 1800 jeb 10,9% mazāk nekā 2022.gada otrajā ceturksnī, bet sabiedriskajā sektorā - 10 900 brīvu darbavietu, kas ir pieaugums par 600 jeb 5,7%.

No visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,7% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 3,7%, bet privātajā - 2,3%.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka vidējais aizņemto darbavietu skaits 2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, samazinājās par 1100 jeb 0,1%. Privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits samazinājās par 3700 jeb 0,6%, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 2600 jeb 0,9%.

Augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā - 4,3%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā - 3,6%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 3,5% un vienkāršo profesiju pamatgrupā - 3,3%.

No nozarēm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 8,2%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā - 4,2%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, būvniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē - katrā 2,9%, informācijas un komunikācijas nozarē - 2,8%, kā arī apstrādes rūpniecībā - 2,7%.

Reģionos 2023.gada otrajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā - 3,7% jeb 18 300, savukārt zemākais - Latgalē un Vidzemē, proti, attiecīgi 1,3% jeb 900 un 1,1% jeb 600. Pierīgā brīvi bija 2,2% jeb 3300 darbavietu, Kurzemē - 1,5% jeb 1200, bet Zemgalē - 1,5% jeb 1000.

No trijām Baltijas valstīm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Latvijā - 2,7%, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 2%, bet Igaunijā - 1,8%.

2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, brīvo darbavietu skaits Igaunijā un Latvijā samazinājās - attiecīgi par 16,9% un 4,4%, bet Lietuvā - palielinājās par 4,7%.