Tūristi Latvijā biežāk izvēlas dzīvokļus, mājas - trauksmi ceļ EM (+VIDEO)

Ekonomikas ministrijas ieskatā, nebūtu atbalstāms aizliegt dzīvojamo māju un dzīvokļa turpmāku izmantošanu tūrisma pakalpojumu sniegšanai, tomēr nepārprotami jādefinē, kādi papildu ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru, ziņo resors vietnē mk.gov.lv.

No statistikas datiem secināms, ka Latvijā tādās īstermiņa apmešanās vietās kā viesu dzīvokļi, apartamenti, brīvdienu mājas, atpūtas namiņi, kotedžas un tamlīdzīgās mītnes atbilstoši, kas tika rezervētas tiešsaistes platformās, tūristi pavadīja 700,9 tūkstošus nakšu.

42,7% no visām naktīm tika pavadītas Rīgā, 26,8% – Kurzemē, 17,8%, – Pierīgā, 6,7%,– Vidzemē, 4,1% – Latgalē, un 2% – Zemgalē.

Tikmēr, izmantojot dzīvokļus tūristu izmitināšanai, rodas virkne juridisku konfliktu.

Piemēram, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, jānodrošina prasību ievērošana atbilstoši Pārtikas uzraudzības likumam un Alkoholisko dzērienu aprites likumam, neatkarīgi no vietas, kur tiek sniegts pakalpojumus.

Savukārt Autortiesību likums ir attiecināms uz mūzikas atskaņošanu publiskā telpā. Pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos nav īstermiņa mītnes definīcijas, līdz ar to, piemēram, dzīvoklis, kas izīrēts ar nolūku izmitināt tūristus uz īsu laiku, netiek uzskatīts par publisku vietu.

Turklāt Ekonomikas ministrija uzskata, ka dzīvokļu izīrēšanu tūrisma vajadzībām pavada izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Lai mazinātu fizisko personu nereģistrētu saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, tostarp - nelegālo izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas riskus, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku īstermiņa īres mītņu jomā, kā arī, lai nodrošinātu pilnvērtīgu statistikas datu ieguvi, apzinot patiesos īstermiņa īres mītņu tirgus apmērus, nepieciešama rīcība īstermiņa īres mītņu identificēšanas jeb reģistra izstrādē un jauna datu uzskaites rīka izstrādē.

Voldemārs Burkevics