Eksperts prognozē, ka inflācija gada nogalē jau būs 2-3% līmenī.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada augustā patēriņa cenas Latvijā bija par 5,4% augstākas nekā pērn, kas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā kopš 2021.gada rudens. Salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,6% un šīs ir jau otrais mēnesis pēdējo trīs mēnešu laikā, kad patēriņa cenas Latvijā kopumā samazinās. Pārtikas cenas augustā salīdzinājumā ar jūliju saruka par 2,2%, tajā skaitā dārzeņu cenas samazinājās par 14%, kā arī par 3% kritās elektrības cenas. Tāpat augustā pirmo reizi vairāk nekā 2 gadu laikā Latvijā nepieauga pakalpojumu cenas un mēneša laikā tās saruka par 0,1%.
«Pēc manām prognozēm, septembrī inflācija Latvijā varētu noslīdēt jau līdz 4%, savukārt gada nogalē tā būs 2-3% līmenī. Tomēr cerības uz deflāciju gadu mijā mazinās naftas cenu dēļ, kas kopš šī gada jūnija vidus ir pieaugušas par vairāk nekā 25% un pirmo reizi kopš pagājušā gada rudens ir sasniegušas 90 ASV dolārus par barelu. Naftas cenas kāpums ir saistīts gan ar augošo naftas patēriņu pasaulē, gan ar Saūda Arābija paziņojumu par naftas ieguves ierobežojumu pagarināšanu līdz šī gada beigām. Tā rezultātā degvielas cenas Latvijā augustā pieauga par 6,5%, palielinot kopējo cenu līmeni Latvijā par 0,5 procentpunktiem, tādējādi degvielas cenu kāpumam turpinoties arī septembrī”- uzskata “Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Zemāka inflācija nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja atkal sāk augt un mājsaimniecību finansiālo situāciju uzlabos arī zemākas apkures šoziem. Piemēram, Rīgā šoziem apkures tarifi būs par ~20% zemāki nekā pērn. Tomēr siltumenerģijas cenas nebūs mazākas visiem - vairākās mazākās pilsētas faktiskie siltumenerģijas tarifi būs tādā pašā līmenī vai pat augstāki nekā tie bija pagājušajā ziemā, jo šoziem no valsts puses netiek plānoti plaši atbalsta pasākumi enerģijas izmaksu mazināšanai.
«Pēc manām prognozēm gada vidējā inflācija Latvijā šogad varētu būt aptuveni 9,5%. Lai arī darba tirgū bezdarba līmenis ir ļoti zems un spiediens uz algu celšanu ir liels, tomēr pakalpojumu cenu kritums augustā par 0,1% ir pirmais signāls, kas ļauj cerēt, ka cenu nemitīgais pieaugums varētu būt beidzies un inflācijas tempa kritums varētu būt noturīgs. Mēneša dati gan mēdz būt svārstīgi un pakalpojumu cenas Latvijā augustā bija par 9,1% augstākas nekā pirms gada. Noturīgs inflācijas samazinājums ir ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai beigtos straujais procentu likmju kāpums un Eiropas Centrālā banka varētu sākt domāt par procentu likmju mazināšanu. Pagaidām gan par to ir grūti spriest, jo finanšu tirgus vērtējumā procentu likmju kritums eiro zonā nav gaidāms ātrāk par nākamā gada vidū”, - turpina eksperts.