Latvenergo segs zivju resursiem nodarītos zaudējumus

Ekonomika
LETA 20:18, 16.08.2023 0

AS "Latvenergo" segs zivju resursiem nodarītos zaudējumus, pazeminot ūdens līmeni Pļaviņu HES, informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

 
Foto: LETA

Hidroelektrostaciju remontdarbi ir ikgadējs un neatliekams process, kas nepieciešams, lai ilgtermiņā nodrošinātu atbilstību vides un drošības prasībām. Arī Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšana un remontdarbi saskaņoti VVD atbilstoši izsniegtajai Ūdens resursu lietošanas atļaujai, norāda uzņēmumā.

Jalinska norāda, ka diemžēl, ietekme uz zivju resursiem šajā gadījumā ir neizbēgama, tādēļ saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" pēc remontdarbu veikšanas un ūdens līmeņa atjaunošanas ūdenskrātuvē, institūts "BIOR" veiks zivsaimniecisko ekspertīzi un aprēķinās zivju resursiem nodarītos zaudējumus.

Ņemot vērā BIOR atzinumu, VVD pieņems lēmumu par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem un "Latvenergo" šos zaudējumus kompensēs.

Kā skaidro Jalinska, kompensācijas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem tiek ieskaitītas valsts budžetā Zivju fonda dotācijas veidošanai, no kura savukārt tiek finansēta zivju resursu pavairošana, atražošana, aizsardzība un izpēte.

Kā vēstīts, Pļaviņu HES ūdenskrātuvē no 14.augusta līdz 29.septembrim ieskaitot būs pazemināts ūdenslīmenis hidrotehnisko būvju atjaunošanas veikšanai.

Ūdenslīmeni pazeminās un noturēs augstuma atzīmju robežās no 68,5 līdz 69,14 metriem Latvijas augstuma sistēmā (LAS). Ņemot vērā hidroloģiskos apstākļus upē un elektroenerģijas sistēmas nosacījumus, ārkārtas situācijās ūdens līmenis var tikt pazemināts līdz 67,50 metriem LAS.

"Latvenergo" ziņo, ka šajā laikā notiks būvprojekta "Pļaviņu HES augšas bjefa balstu un atbalstsienu atjaunošana" otrās kārtas zemūdens konstrukciju atjaunošana - bojāto dzelzsbetona virsmu atjaunošana mainīgajā un zemūdens līmeņa zonā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas Bankas ekonomisti: Turpmākajos mēnešos pakalpojumu cenas augs lēnāk

Turpmākajos mēnešos pakalpojumu cenas augs lēnāk, jo algu kāpums vairs nav tik straujš kā pērn, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Ekonomika Valmieras Industriālajā parkā uzsākta dzelzceļa būvniecība (+VIDEO)

Noritējušas izsoles divām esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām 23,7 ha un 12 ha platībā.

Ekonomika Bīstamu laiku zīme: kāpēc mūsu valstī arvien vairāk uzpērk zeltu (+VIDEO)

Arī Latvijā ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos.

Ekonomika Latvijas Bankas ekonomisti: Energoresursu cenas šogad nedaudz mazināsies

Sagaidāms, ka energoresursu cenas šī gada laikā kopumā nedaudz mazināsies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Lasiet arī

Veselība Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem jāatceras par kolagēnu, kalciju un magniju (+VIDEO)

Kaulu un locītavu veselība: ko darīt, lai nodrošinātu kustību brīvību pēc iespējas ilgāk?

Ekonomika Kazāks: Eiropai steidzami jāizveido vienotu kapitāla tirgu un banku savienību

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Sabiedrība Daugavpilī un Rēzeknē sākusies meteoroloģiskā vasara

Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā pēdējās piecas diennaktis vidējā gaisa temperatūra bijusi +15 un vairāk grādu, kas nozīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ekonomika Aptuveni 50% teļu no Latvijas tiek eksportēti uz ārzemēm (+VIDEO)

Kad Latvijā ienāca ārvalstu dzīvnieku ģenētika, ienāca Holšteinas govis, ar to saimnieki atteicās no Latvijas brūnajām.