Latvijas ogas un augļi var kļūt par luksusa precēm

Rīgas Centrāltirgus jūlija sākumā sniedz interesantu ainu. Gandrīz visas tirdzniecības vietas piedāvā preces, kas nav ražotas Eiropas Savienībā. Teiksim, ķirši no Serbijas vai melones no Uzbekistānas. Kilogramu zemeņu var iegādāties, sākot no 3 eiro.

Toties jūsu korespondents redzēja šausmīgu ainu, kad tirgus darbinieks iemeta miskastē veselus ratus ogu, vienu paku pēc otras. Nav pieprasījuma?

Augļkopju firmas valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškuna norāda, ka Latvijas saimniecībām salnas zaudējumi tuvosies 100 procentiem. Daudzi dzērveņu un melleņu audzētāji pat īsti nezina, ka izdzīvot šādā situācijā. Viņa stāsta medijos, ka nozarē strādā 25 gadus, bet šāda dituācija, kāda tā izveidojusies 2023. gadā, vēl nav pieredzēta.

Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte atzina, kā rezultātā zaudējumi varot būt ļoti lielā apmērā. Kāda būs reālā situācija, to rādīšot vasasas vidus un vēl ko vairāk nogale, kad arī būs zināma reālā ābolu un bumbieru raža. Vienlaikus dārzu saimnieki prognozē, ka Skolas augļa programmai ābolu pietiks.

"Sekas būs jūtamas vairākus gadus, jo pieredze liecina, ka, lai atgūtu vienā gadā zaudēto, būs nepiecešami apmēram pieci gadi", - secina ogu audzētāju firmas saimnieks Gundars Kārkliņš.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis uzsver: "Latvijas bioloģiskajām upenēm piemīt garša, kas izkonkurē Vācijas tirgū Rumānijas un citu valstu ogas. Dzerveņu audzēšanā Latvija ir tikai aiz ASC un Kanādas, tas neaudzē ne Igaunijā, ne arī Lietuvā".

Lai Latvijai uzturēt savus ogu un augļu stādījumus un 2024. gadā atgūties, ir nepieciešams ieguldīt apmēram 2000 eiro hektārā.

"Var lūgt un saņemt atbalstu arī no ES", - norāda G.Kārkliņš.

Taču Latvijas tirgu un veikalu pircējiem vajadzētu pierast pie augstām cenām.

Voldemārs BURKEVICS