Vai vienkāršos darbaspēka piesaistīšanu no trešajām valstīm? EM solās vērtēt

EM ar sadarbības iestādēm un sociālajiem partneriem ir pārrunājusi ārvalstu darbaspēka piesaistes problemātiskos jautājumus un potenciālos risinājumus atsevišķu administratīvo procedūru atvieglošanai. Kā būtiskākos šķēršļus darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm uzņēmēju organizāciju pārstāvji esot minējuši ārzemnieka nodarbināšanai nepieciešamo darba samaksas apmēru vismaz valstī vidējās algas apmērā, prasību iesniegt ārzemnieka izglītību un profesionālo pieredzi apliecinošus dokumentus arī gadījumos, ja nodarbinātība plānota nereglamentētā profesijā, prasību nogaidīt 10 darbdienas pēc brīvas vakances reģistrēšanas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Tāpat kā būtiskāki šķēršļi norādītas rindas un ilgo dokumentu izskatīšanas procesu vēstniecībās un prasību ierasties klātienē, rindas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes filiālēs, prasība atjaunot ārzemnieka eID karti reizi gadā, pat ja uzturēšanās atļauja iedota uz pieciem gadiem, kā arī neparedzamie termiņi atbilžu saņemšanai no valsts drošības iestādēm to valstu pilsoņiem, kuriem veic papildus pārbaudi.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka ministriju eksperti izvērtēs esošo situāciju darba spēka piesaistē un detalizētāk izvērtēs uzņēmēju sniegtos priekšlikumus, lai atvieglotu atsevišķas administratīvās procedūras eksportspējīgo uzņēmumu īslaicīgo problēmu risināšanai, vienlaikus saglabājot iespēju primāri nodrošināt darba vietas Latvijas iedzīvotājiem un rūpīgi izvērtējot drošības riskus.

Sēdē ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Sanāksmē tika aicināti piedalīties arī pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, lai pārrunātu ārvalstu darbaspēka piesaistes problemātiskos jautājumus un potenciālos risinājumus atsevišķu administratīvo procedūru atvieglošanai.

Pārrunājot cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādes gaitu, ministres pauda atbalstu definētajam stratēģijas mērķim - nodrošināt koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām.

Lai definētu stratēģijas apakšmērķus un izstrādātu rīcības plānu stratēģisko mērķu sasniegšanai, padome vienojās veidot septiņas tematiskās ekspertu grupas atbilstoši iepriekš definētiem tematiskajiem virzieniem jeb prioritātēm, tostarp formālās izglītības jautājumiem, sagatavojot atbalsta pasākumus sniegumu uzlabošanai STEM mācību jomās un absolventu skaita STEM jomās palielināšanai, darba grupa darba tirgus paplašināšanai, izstrādājot pasākumus iedzīvotāju aktivizēšanai un reģionālās mobilitātes sekmēšanai, darba grupa augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Tāpat plānota darba grupa pieaugušo izglītības mācību piedāvājuma, kvalitātes un prasmju pilnveidei, sagatavojot atbalsta pasākumus darba devēju motivācijas investēt darbiniekos un iedzīvotāju motivācijas mācīties jaunas prasmes stiprināšanai, mācību programmu kvalitātes kritēriju pārskatīšanai un digitālo prasmju paaugstināšanai, kā arī atbalstam uzņēmēju uzņēmīgumam, izstrādājot pasākumus automatizācijas risinājumu, digitalizācijas un mākslīgā intelekta tehnoloģiju plašākai pielietošanai.

Darba grupa paredzēta arī datos balstītu lēmumu sagatavošanai, efektīvāk izmantojot dažādus analītikas un monitoringa risinājumus lēmumu izstrādes procesā, kā arī pārvaldības jautājumiem, sagatavojot papildu pasākumus institucionālā ietvara pilnveidošanai efektīvu lēmumu pieņemšanai.

Ekspertu darba grupu kodolu veidos attiecīgo ministriju pārstāvji, piesaistot arī papildu ekspertus no citām ministrijām, to padotības iestādēm un augstskolu padomēm, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pašvaldību savienības un citām nevalstiskajām organizācijām.

Plānots, ka cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, tostarp konkrēts rīcības plāns tās mērķu sasniegšanai, tiks izstrādāts un virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā šā gada rudenī.

EM norāda, ka deklarācijā par šīs valdības darbību ietverta apņemšanās uzlabot darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Paredzēts arī izstrādāt un īstenot datos balstītu nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīt augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu reemigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un pārkvalifikācijas programmas darba tirgū pieprasītajām prasmēm, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju.

Vienlaikus iecerēts sekmēt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.

Cilvēkkapitāla attīstības padome izveidota šā gada jūnija sākumā uz līdzšinējās nodarbinātības padomes bāzes, precizējot tās funkcijas un veidojot ciešāku sasaisti ar šīs valdības deklarācijā dotajiem uzdevumiem darbaspēka jautājumu pārvaldības un cilvēkkapitāla attīstības jomā. Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs.

Savukārt, nodarbinātības padome trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016.gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū, nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmi. Padome bija koleģiāla neformāla ministru diskusiju platforma, kas tika veidota ar mērķi saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā un tādējādi mazināt neatbilstības Latvijas darba tirgū.