Pensiju plānos uzkrātais kapitāls pirmajā ceturksnī pieaudzis par 5,9%

Tostarp ieguldījumu rezultātā valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls 2023.gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 164,586 miljoniem eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtā naudas summa veidoja 343,34 miljonus eiro. Vienlaikus VSAA izmaksātās un izmaksājamās naudas summas veidoja 174,175 miljonus eiro.

Valsts fondēto pensiju aktīvo, sabalansēto un arī konservatīvo plānu vidējais ienesīgums šogad pirmajos trijos mēnešos bija pozitīvs, tostarp aktīvo pensiju plānu ienesīgums bija 3,4%, sabalansēto plānu ienesīgums bija 2%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija 1,4%.

2023.gada marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī, kas bija 6,012 miljardu eiro apmērā, lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (68,2%) un parāda vērtspapīriem (23,3%).

Latvijā veiktie ieguldījumi šogad marta beigās veidoja 549,576 miljonus eiro jeb 9,1% no kopējiem ieguldījumiem. Salīdzinājumā ar 2022.gada beigām Latvijā veikto ieguldījumu apmērs samazinājies par 2,6% jeb 14,938 miljoniem eiro.

No visiem ieguldījumiem 93,2% jeb 5,602 miljardi eiro bija izvietoti Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, tostarp lielākā daļa bija izvietoti Īrijā (40,4% no kopējā ieguldījumu apmēra), Luksemburgā (20,7%) un Lietuvā (5,3%).

2023.gada marta beigās valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 298 130 dalībnieku, tostarp 74,3% bija pievienojušies obligātā kārtā.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.