Puse ārvalstu investoru prognozē Latvijas pievilcības pasliktināšanos

Savukārt Latvijas pievilcības mērenu uzlabojumu sagaida 35% ārvalstu investoru.

Latvija turklāt ir vienīgā valsts Baltijā par kuru investoru sentiments kopumā ir negatīvs. Proti, Lietuvas pievilcības uzlabojumu investīcijām tuvāko triju gadu laikā sagaida 72% respondentu, bet pasliktinājumu prognozē 6%. Igaunijā situācija ir sliktāka nekā Lietuvā, bet labāka nekā Latvijā - Igaunijā investīciju vides pievilcības uzlabojumu sagaida 40% investoru, bet pasliktinājumu - 28%.

No investoriem, kuri sagaida Latvijas pievilcības investīcijām samazināšos, 61% kā galveno iemeslu min regulējuma sloga palielināšanos. Citi investīciju pievilcības mazināšanās iemesli gūst būtiski mazāku uzmanību, piemēram, politiskā nestabilitāte vai tirgus lieluma samazināšanās vai pieejamo cilvēkresurusu samazināšanās minēta 11% gadījumu katrs.

Savukārt 55% pētījuma dalībnieku norādījuši, ka Latvijā "pilnīgi noteikti" netiek īstenota politika, kas veicinātu investīciju piesaisti, bet 25% uzskata, ka šāda politika netiek īstenota "visdrīzāk". Tādējādi kopumā trīs ceturtdaļas investoru nespēj Latvijā saskatīt politikas centienus, kas būtu vērsti tieši uz investīciju piesaisti, atzīmē "EY" pārstāvji.

"EY" uzsver, ka vienlaikus Lietuvā 74% investoru uzskata, ka valsts noteikti vai visdrīzāk īsteno mērķtiecīgu investīciju piesaistes politiku, kamēr Igaunijā tā uzskata 56% "EY" pētījuma dalībnieku.

"EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka Latvijai investīciju piesaistei nepietiek ar to, kas tiek darīts. Jāņem vērā, ka Latvija ir neizdevīgā situācijā un salīdzinošā konkurētspēja pasliktinās gan ģeopolitiskā saspīlējuma reģionā dēļ, gan inflācijas, kas audzē izmaksas, bet neveicina produktivitāti dēļ. Latvija drīz var nonākt situācijā, kurā investori uzskatīs, ka šis ir mazs tirgus ar līdzīgām izmaksām kā citviet Eiropas Savienībā, bet ar zemāku produktivitāti.

Krola ieskatā, Latvijai ir steidzami jārīkojas, lai novērstu šo trajektoriju - ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras centieniem nepietiks un politikas veidotājiem investīciju piesaiste būtu jāizdala kā mērķtiecīgu politikas kopumu un veidot Latvijas konkurētspējas piedāvājumu.

"EY" pētījumā secināts, ka Latvijas nodokļu politika valsts pievilcību investīcijām padara par salīdzinoši mazāk atraktīvu ieguldījumiem - tā domā 61% pētījuma respondentu, kas ir tikpat, cik pērn. Tikmēr 20% pētījuma dalībnieku domā, ka Latvijas nodokļu politika valsts pievilcību investīcijām uzlabo, bet vēl 15% uzskata, ka tā drīzāk ir salīdzinoši neitrāla.

Jautāti par to, kur Latvijai vajadzētu koncentrēt centienus, lai veicinātu pievilcību ārvalstu investīcijām, 43% investoru norādījuši, ka nepieciešams atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, bet 31% biznesa līderu norādījuši, ka nepieciešams veicināt kreditēšanas pieejamību.

Tāpat 31% pētījuma respondentu norādījis, ka jāveicina talantīgu darbinieku pieejamība, bet vēl 27% norādījuši, ka jāatbalsta augsto tehnoloģiju nozares un inovāciju. Tajā pašā laikā 8% norādījuši, ka ir nepieciešams samazināt darbaspēka izmaksas, bet 6% uzskata, ka jāmīkstina regulējums konkurences jomā.

"EY" pētījums parāda, ka investoriem digitālo prasmju klātbūtne kļūst par normu, proti, 75% investoru, kas iegulda Latvijā, plāno uzņēmuma digitālās transformācijas programmu, bet vēl 17% jau ir īstenojuši atsevišķus digitalizācijas projektus. Tāpat 18% investoru Latvijā uzsver, ka digitālo prasmju pieejamība to plāniem ir kritiski svarīga vai ļoti svarīga, kamēr vēl 31% norāda, ka tā ir svarīga, bet atlikušie 51% atzīst, ka digitālās prasmes ir mēreni svarīgas to investīciju plāniem.

Jau ziņots, ka Latvija pērn piesaistīja 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021.gadā. Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021.gadā - tas pieauga par 1%.

"EY Attractiveness Survey Europe" pētījums tiek veikts ik gadu, apkopojot gan investīciju projektu kvantitatīvos datus, monitorējot vairāk nekā 10 000 ziņu avotu, gan aptaujājot 501 starptautisku investīciju lēmumu pieņēmēju. Investoru aptaujas veiktas no 2023.gada februāra līdz aprīlim.