Banku analītiķi: Ēnu ekonomikas mazināšanai valstī jāvienkāršo nodokļu sistēma

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka ēnu ekonomikas nemazināšanās nav patīkama ziņa. Problēma ir zināma, valsts to it kā cenšas apkarot, pēdējos gados ieviesti vairāki instrumenti, īpaši būvniecības sektorā, lai šo sērgu mazinātu, tomēr "SSE Rīga" pētījumā rezultāti nav redzami. Zorgenfreijai šķiet, ka daļēji, iespējams, pie vainas fakts, ka pērnais gads aizvadīts kara zīmē, un bažās par krīzi, kas varētu būt mazinājis vēlmi "izkāpt no ēnām" vai pat kādu "ievilcis" ēnās.

Lai samazinātu ēnu ekonomiku, jāredz pārmaiņas gan sabiedriskajā domā, gan valsts pusē, uzsver Zorgenfreija.

Ekonomiste skaidro, ka sabiedrībai jāsaprot, ka labklājības valsti ar tik maziem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un tik lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru atļauties nevar. Kamēr dzīve ēnu ekonomikā tiek uztverta kā norma, būtisku uzlabojumu diez vai redzēsim.

"Par šīm tēmām jārunā jau sākot ar skolas vecumu, lai ar katru gadu jaunie pieaugušie būtu mazāk un mazāk vienaldzīgi pret to, vai nodokļi tiek, vai netiek maksāti. Jāizglīto arī visa sabiedrība par to, ka, jo apzinīgāk maksāsim nodokļus, jo vairāk līdzekļu būs mums svarīgajiem veselības, izglītības un aizsardzības pakalpojumiem," pauž Zorgenfreija.

Viņa uzsver, ka darbs ir arī valsts pusē. Pirmkārt, vēlme maksāt nodokļus krietni mazinās, ja iedzīvotāji redz korupciju un nodokļos samaksāto līdzekļu izsaimniekošanu, skaidro Zorgenfreija, tāpēc, viņasprāt, jāveicina caurspīdība valsts institūcijās, valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī jānosaka un jāpiemēro adekvāti sodi negodprātīgajiem.

Otrkārt, maksāt nodokļus būtu jābūt daudz vienkāršāk nekā tos nemaksāt, atzīst Zorgenfreija. Ekonomiste norāda, ka būtu jāmazina birokrātiskais slogs, sistēmai jābūt skaidrai un saprotamai, pēc iespējas automatizētai, ar mazajiem pakalpojumu sniedzējiem piemērotu, ērtu nodokļu režīmu.

"Diemžēl, piemēram, e-rēķinu ieviešanas termiņš ir vien tālais 2025.gads, un, zinot, kā mums iet ar jaunām sistēmām, ir bažas, ka arī tas kavēsies. Svarīgs solis birokrātijas mazināšanā būtu beidzot sakārtot un apvienot valsts pusē pieejamos datu reģistrus, lai uzņēmumiem un privātpersonām ziņas par sevi ir jāsniedz vienu reizi, bet tās izmantot, ar attiecīgu atļauju, var visas valsts iestādes. Cik var noprast, šādi plāni ir, tomēr kā parasti - viss notiek ārkārtīgi lēni," pauž Zorgenfreija.

Treškārt, ēnu ekonomikas mazināšanās tiktu veicināta arī tad, ja ieguvums no nodokļu maksāšanas nebūs tikai sirdsmiers un apziņa, ka esi darījis pareizi, bet arī kāds materiāls labums, piebilst Zorgenfreija. Piemēram, ekonomistei saprātīga šķiet ideja par iespēju daļēji atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniedzot ziņas par mājas remonta pakalpojumu, līdzīgi kā tas ir par veselības un izglītības attaisnotajiem izdevumiem.

Bankas "Citadele" ekonomistam Mārtiņam Āboliņam pētījumā atklātais ēnu ekonomikas līmenis nav liels pārsteigums. Ekonomists norāda, ka par ēnu ekonomikas mazināšanu tiek runāts daudz un Finanšu ministrija regulāri izstrādā plānus tās mazināšanai, taču pandēmijas laikā politiskā līmenī šis jautājums nebija liela prioritāte. Pēc ilgāka laika, tikai pērn tika apstiprināts jauns ēnu ekonomikas apkarošanas plāns un šobrīd tiek izstrādāts šī plāna projekt turpmākajiem gadiem.

Par šo plānu īstenošanas rezultātiem šobrīd vēl nevaram spriest un pērnā gada ēnu ekonomikas rādītājus tie noteikti nevarēja ietekmēt, atzīst Āboliņš. Ekonomists pieļauj, ka varam cerēt uz kādiem uzlabojumiem 2023.gadā, tomēr daudzos punktos pagaidām ir notikusi tikai izvērtējumu veikšana un priekšlikumu izstrāde par iespējamajiem risinājumiem. Pakāpeniski uzlabojumi ir svarīgi, tomēr tie diez vai var sniegt ļoti lielas un straujas izmaiņas ēnu ekonomikā kopumā.

Papildus daudziem mazajiem uzlabojumiem, un izmaiņām, kas jau šobrīd ir iekļautas ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, Āboliņa ieskatā, būtu svarīgi izlīdzināt darbaspēka nodokļu likmes starp Baltijas valstīm, kas ir ļoti būtiski mūsu konkurētspējai, un izstrādāt vienkāršu, kā arī viegli piemērojamu mazā biznesa nodokļa režīmu, jo pašreizējais ietvars ir palicis sadrumstalots un diezgan sarežģīti izmantojams.

"Te gan ir svarīgi nenoslīkt normatīvismā, jo mums ir pieredze, kad labas idejas tik īstenotas administratīvi sarežģītā veidā, kā rezultātā tās nesniedz cerēto atdevi. Piemēram, saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, kam vajadzēja atvieglotu to nodokļu norēķinus. Praksē tas pagaidām nestrādā, jo ir ļoti apgrūtinošs gan bankām, gan saimnieciskās darbības ņēmējiem," atzīst Āboliņš.

Ekonomists piebilst, ka ēnu ekonomikas mazināšanu vajadzētu atkal padarīt par nozīmīgu politisku prioritāti, jo tikai šādā veidā var nodrošināt visas valsts pārvaldes aktīvu iesaisti un sadarbību ar partneriem.

"SEB bankas" ekonomistu Daini Gašpuiti pētījumā minētie skaitļi nepārsteidz. Ekonomists norāda, ka ēnu ekonomikas samazināšanās ir ilgstošs process un šajā gadījumā svarīgākais ir sarukuma tendences uzturēšana, ar kuru arī īsti neveicas.

Gašpuitis uzsver, ka jebkura sistēma ietver spēcīgu ieradumu un ar to tikt galā, mainīt ir vissarežģītāk. Līdz ar to pasākums ir komplekss un spiedienam no sankciju puses kopsolī ar veicinošām iniciatīvām ir jāpieiet sistemātiski.

Primāro virzību ēnu ekonomikas apkarošanā Gašpuitim gribētos redzēt no valsts administratīvās puses. Tas ietvertu administratīvā sloga efektivizēšanu un kvalitātes uzlabošanu. Arī nodokļu sistēma/slogs ekonomista ieskatā ir tālu no pilnības. Viņaprāt, jūtamāka virzība šajā aspektā uzlabotu nodokļu maksāšanas morāles uzlabošanos un izvairīšanās spējas.

"Kamēr atrašanās ēnās būs izdevīga un ērta, sistēma dzīvos," uzsver Gašpuitis.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pētījums par ēnu ekonomiku būtu dēvējams par ēnu ekonomikas uztveres indeksu. Tā rezultāti ir balstīti uz ekonomisko procesu dalībnieku, pirmkārt, uzņēmēju aprindām. Viņu spriedumus par ēnu ekonomiku ietekmē gan realitāte, gan informatīvajā telpā klīstošie fakti un sajūtas, kuras lielā mērā veido šī pētījuma iepriekšējo versiju publicēšana un apspriešana.

Šis pētījums pats par sevi ir ļoti vērtīgs, atzīst Strautiņš, taču norāda, ka tas Latvijā ir radījis lielu pseidoproblēmu - ka ēnu ekonomika it kā nesamazinās, lai arī pierādījumu kopums liecina, ka tā samazinās. Ekonomikas "baltināšana" ir palīdzējusi noturēt iekasēto nodokļu attiecību pret IKP ap 30%, kaut arī tādu svarīgu nodokļu kā IIN un uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) izmaiņas ir bijušas ienākumus samazinošas. Pretēja ietekme bijusi akcīzes nodokļa palielināšanai, bet tā ir bijusi salīdzinoši mērena.

Datu avoti par ēnu ekonomiku ir dažādi, "SSE Riga" pētījums nav vienīgais, skaidro Strautiņš. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisu rāda tās samazināšanos no 29,8% 2011.gadā līdz 4,9% desmit gadus vēlāk. Strautiņš uzsver, ka šie aprēķini arī nevar būt pilnīgi precīzi, tie mēra tikai vienu ēnu ekonomikas aspektu, bet tos nevar ignorēt, runājot par šo parādību. Strautiņš uzskata, ka PVN plaisas aprēķini parāda ēnu ekonomikas izmaiņu virzienu, bet precīzi nemēra izmaiņu ātrumu, tas ir daudz lēnāks.

Ekonomists norāda, ka pētījumā izmērītais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā starp Baltijas valstīm ir visstabilākais. "SSE Riga" pētījuma rezultāti vislielāko mediju ievērību ir ieguvuši tieši mūsu valstī. Tā kā Latvijas iedzīvotāju priekšstatus par ēnu ekonomiku lielā mērā veido šī pētījuma rezultātu prezentēšana un apspriešana, kas nenoliedzami ir "SSE Riga" pētnieku panākums, medijos publicētais skaitlis - ēnu ekonomikas novērtētais īpatsvars apmēram ceturtdaļa no ekonomikas vai ap 25% no IKP, veido sava veida enkuru cilvēku apziņā, skaidro Strautiņš. Tāpēc ekonomista nav pārsteigums ja tā pēc tam "izmet" šo skaitli, saņemot jautājumus par parādību, par ko vairākumam cilvēku ir tikai ļoti aptuvens priekšstats - cik lielas ir ar ēnu ekonomiku saistītas parādības.

Strautiņš izvirza arī hipotēzi, ka respondenti, kas darbojas nozarēs, kur ēnu ekonomikas īpatsvars tiešām ir ļoti augsts, kā celtniecībā, jo īpaši maza mēroga celtniecībā, atbildes vairāk balsta personiskajā pieredzē, faktos. Uzdodot jautājumus par ēnu ekonomiku un to veidojošajām parādībām pārstāvim no nozares, kur ēnu ekonomika, par laimi, nav norma (kā rūpniecība), šim cilvēkam var būt grūti sniegt pieredzē balstītu atbildi, bet, cenšoties būt noderīgs intervētājam, viņš visdrīzāk nosauc skaitli, kas ienāk prātā, skaidro ekonomists.

Viņš piebilst, ka ir nozares, kur situācija ir jaukta - mazumtirdzniecībā ēnu ekonomika praktiski nav sastopama starp nozares līderiem, bet ir visai izplatīta mazajā biznesā. Strautiņš skaidro, ka šādā nozarē likumsakarīgi ieraugām skaitli (30,5%), kas ir starp vidējo (ap 25%) un vispelēkākajām nozarēm raksturīgo īpatsvaru (celtniecība ar 34,5%, kas ir tiešām ticami). Citiem vārdiem, dažādās nozarēm iegūto ēnu ekonomikas īpatsvaru ticamība ir ļoti atšķirīga, par dažām nozarēm iegūtie rezultāti ir diezgan precīzi, norāda Strautiņš.

Runājot par ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā, Strautiņš prognozē, ka tas visdrīzāk turpinās samazināties. Attālinoties pagātnē totalitārisma laikmetam, emocionālais klimats sabiedrībā uzlabosies. Dzīvojot brīvības apstākļos un gūstot labvēlīgu attiecību pieredzi savstarpēju un attiecībās ar valsti, cilvēki iemācīsies viens otram vairāk uzticēties.

Strautiņa ieskatā, ēnu ekonomikas īpatsvaru samazinās ekonomikas struktūras maiņa - vidējā uzņēmuma lieluma pieaugums, finanšu starpniecības pieaugums - uzņēmumu uzkrājumu un kredītu apjoma pieaugums, kas mudina būt "baltiem". Ēnu ekonomikas īpatsvars nevar strauji mainīties, to nosaka sabiedrības institucionālā un morālā brieduma līmenis, kas var augt tikai pamazām.

Taču, lai arī kas faktiski notiktu ar ēnu ekonomiku, Strautiņš sagaida, ka ikgadējā ēnu ekonomikas (uztveres) pētījumā arī pēc 10 gadiem uzzināsim, ka ēnu ekonomikas īpatsvars nav daudz mainījies, tas ir apmēram ceturtā daļa un daudzu cilvēku prātos tas nostiprināsies kā neapšaubāma, aksiomātiska patiesība.

Strautiņš piebilst, ka ka "SSE Riga" pētījums ir vērtīgs datu avots, kas ļauj gūt priekšstatu par ekonomikā notiekošo, tas ir daļa no datu ainas. Taču Strautiņš iebilst pret to, ja šī pētījuma rezultātus uztver kā neapšaubāmu patiesību un precīzu ēnu ekonomikas īpatsvara mērījumu. Viņaprāt, ir jāskatās uz datu kopainu, uz pierādījumu kopumu un jācenšas saprast, kādi apstākļi ir ietekmējuši iegūtos rezultātus.

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu - līdz 26,5% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009.gada, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā kopš 2016.gada, ar nelielu izņēmumu 2019.gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci, tostarp 2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 20,7% no IKP, 2018.gadā - 24,2% no IKP, 2020.gadā - 25,5% no IKP, 2021.gadā - 26,6% no IKP, bet 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās līdz 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas īpatsvars 2022.gadā ir samazinājies Igaunijā - par vienu procentpunktu, salīdzinot ar 2021.gadu, veidojot 18% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga par 2,7 procentpunktiem un sasniedza 25,8% no IKP.