Latvijas iedzīvotāju ziedošanas aktivitāte Ukrainai un bēgļu atbalstam pēdējā gada laikā nav mazinājusies, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS, pēc aģentūras LETA pasūtījuma, veiktās aptaujas dati.
Turklāt dati arī liecina, lai gan joprojām lielākais ziedotāju īpatsvars ir latviešu vidū, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir augusi arī citu tautību Latvijas iedzīvotāju ziedošanas aktivitāte.
Aptaujā 41,9% respondentu ir norādījuši, ka ir ziedojuši Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam, kamēr pērn aprīlī šādu atbildi sniedza 39,2% aptaujas dalībnieku.
No latviešu tautības aptaujas dalībniekiem ziedojumus bija veikuši 56,3%, bet no citu tautību aptaujas dalībniekiem - 21,3%. Salīdzinot ar aptauju, kas tika veikta pirms gada - dažus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā -, latviešu īpatsvars, kuri ir ziedojuši, ir audzis par 3,1 procentpunktu, bet citu tautību pārstāvju - par 2,5 procentpunktiem.
Aktīvākie ziedotāji ir iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem - gandrīz 54%. Seko Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem - 51%. Vairāk nekā 50% ziedotāju ir augstākā izglītība.
Ukrainas vai bēgļu atbalstam visvairāk ziedojuši Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji - vairāk nekā 50% no aptaujātajiem. Savukārt vismazākā ziedošanas aktivitāte bijusi Latgalē, kur ziedojuši 27% aptaujāto. Arī reģionos ziedošanas aktivitāte gada laikā ir augusi, jo pērn aprīlī veiktā aptauja liecināja, ka Pierīgā un Vidzemē ziedotāju īpatsvars pārsniedza 45% no aptaujas dalībniekiem, bet Latgalē tādi bija nepilni 25%.
Tāpat gada laikā ir audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri politisku iemeslu dēļ ir atteikušies no kādu preču iegādes, proti, atteikušies no kādu preču iegādes vai nu ražotājvalsts dēļ vai arī tādēļ, ka ražotājs nav pārtraucis sadarbību ar Krieviju. Uz šādu rīcību ir norādījuši 31,7% aptaujas dalībnieku, kas ir par 5,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Tostarp tā ir rīkojušies 44,9% latviešu tautības aptaujas dalībnieku un 12,7% citu tautību Latvijas iedzīvotāju.
Arī no preču iegādes politisku iemeslu dēļ visbiežāk mēdz atteikties jaunāka gadagājuma cilvēki. Uz šādu rīcību norādījuši 44,3% aptaujas dalībnieku vecumā no 25 līdz 34 gadiem un tikpat daudz vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Aptauja veikta 2023.gada aprīlī, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju.