Kā banku analītiķi prognozē inflācijas izmaiņas jūnijā?

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka aprīlī Latvijas patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai (+0,1 procentpunkts), alkoholam un tabakai (+0,1 procentpunkts), kā arī par mājokli (-0,2 procentpunkti). Gada inflācija saruka līdz 15,1%.

Cenu līmenis ir turpinājis celties, taču labā ziņa ir tā, ka inflācijas temps sarūk, atzīst Gašpuitis, prognozējot, ka turpmākajos mēnešos inflācijas tempu kritums paātrināsies. To ietekmēs enerģijas cenu kritums un vājināsies sezonālo faktoru ietekme.

Gašpuitis prognozē, ka maijā inflācija noslīdēs līdz nedaudz virs 10%, bet jūnijā jau sadils līdz viencipara skaitlim.

Ekonomists skaidro, ka akūtākais jautājums mājsaimniecībām joprojām būs pārtikas cenas, kuru kāpums drīz sevi izsmels un atsevišķās grupās ir jāparadās arī cenu kritumam. Noteicoša ietekme būs jauno ražu veidojošajiem laikapstākļiem un enerģijas cenām rudenī.

Vājā globālās ekonomikas apetīte liek turēties zemām enerģijas cenām un to izmaiņas gada otrajā pusē vēl piekoriģēs inflācijas samazināšanās tendenci. Gašpuitis domā, ka aktuālākais jautājums ir, cik ilgi un cik daudz cenu pieauguma spiediens ir izveidojies gan globālajā, gan Latvijas ekonomikā un ar kādu inerci tas atspoguļosies pamatinflācijā (no inflācijas atskaita pārtikas un enerģijas cenu ietekmi). Tā varētu saglabāties augstāka nekā ierasts pēdējos gados un liks Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tālāk pastiprināt monetāro politiku. Tādējādi augstās inflācijas negatīvā ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju turpinās izpausties, uzskata Gašpuitis.

Ekonomists skaidro, ka augošo inflāciju ASV un Eiropā sākumā noteica krasi augošās izejvielu cenas. Piemēram, pārtikas cenas Zviedrijā pieauga visstraujāk kopš 1950. gadiem. Lai gan enerģijas un atsevišķu izejvielu cenas ir samazinājušās, ražotāju un patēriņa cenas turpina kāpt. Pēdējo mēnešu laikā ir vērojamas pazīmes par ražotāju cenu kāpuma palēnināšanos, kas palēninās patēriņa preču inflāciju.

Pēdējos gados izveidojās izteikti labvēlīgi nosacījumi plašam cenu pieaugumam, skaidro Gašpuitis. Pandēmijas laikā un pēc tās cenas cēla piedāvājuma un pieprasījuma faktori. Piegāde saruka, jo tika ierobežota ražošana, ko pastiprināja traucējumi globālajās preču plūsmās. Arī ekspansīvā fiskālā un monetārā politika veicināja preču pieprasījumu. Ap 2021.gada vidu arvien saspringtāka kļuva situācija enerģētikā, īpaši attiecībā uz dabasgāzi un elektroenerģiju Eiropā.

Uzņēmumi nonāca situācijā, kad pieauga praktiski visas izmaksu sastāvdaļas, atzīst Gašpuitis. Jau kopš 2021.gada sākuma uzņēmumi visai veiksmīgi sāka pārvirzīt izmaksas patērētājiem, jo iepriekš to izdarīt bija daudz sarežģītāk. Izejvielu cenu pieaugums nostiprinājās un uzmeta inflāciju sen nebijušos augstumos.

ASV inflācija paātrinājās vispirms, bet atšķirība ar Eiropu ir nedaudz pārspīlēta lietotu automašīnu cenu ietekmes dēļ, skaidro Gašpuitis. Lietoto auto cenas ASV pieauga ražošanas problēmu, pusvadītāju deficīta un pieprasījuma izmaiņu ietekmē.

Vispārējais cenu kāpums ASV un eirozonā ir bijis aptuveni vienāds, norāda ekonomists, piebilstot, ka ir bijušas atšķirības pandēmijas ierobežojumu ieviešanas un atcelšanas, kā arī īstenoto fiskālo un monetāro pasākumu ziņā. Bet lielākā daļa preču tiek tirgotas starptautiskajos tirgos, kas nodrošina to, ka cenu kāpuma galīgā ietekme ir diezgan līdzīga.

Gašpuitis uzsver, ka vairāki faktori liecina, ka inflācija turpinās kristies, bet šā gada sākums pārsteidzis ar sarukuma lēnīgumu. Eiropas uzņēmumiem ir paaugstinātas izmaksas enerģijas cenu dēļ. Ekonomists skaidro, ka procentu likmju pacelšana vājina pieprasījumu, jo mazina mājsaimniecību pirktspēju, un tas nomaina pandēmijas pozitīvo efektu, kad ekspansīvie palīdzības pasākumi veicināja pieprasījumu. Dažas izejvielu cenas ir samazinājušās, bet tās joprojām ir krietni virs pirmspandēmijas līmeņa. Gāzes un elektrības cenas ir kritušās, īpaši Eiropā. Situāciju atvieglo zemākas pārvadājumu likmes un labāk funkcionējoša globālā tirdzniecība.

Augstais cenu pieaugums 2022.gadā veido bāzes efektu, kas tagad mazina inflācijas tempu, skaidro Gašpuitis. Taču daudzu izejvielu cenas un citas izmaksas turpina celt patēriņa cenas un bremzē inflācijas samazināšanos. Pārtikas cenu dinamika parasti ir sekojusi citām precēm, bet tā kā pārtikas patēriņš var mazināties ierobežotā mērā, pārtikas cenām ir milzīga ietekme uz mājsaimniecības dzīves apstākļiem, norāda ekonomists, piebilstot, ka pasaulē pārtikas cenas sāka pieaugt 2020.gada beigās un Ukrainas karš to pastiprināja. Svarīgs vispārējs virzītājspēks ir bijis pieaugošās pārtikas ražošanas izmaksas. Cēlušās arī vairumtirdzniecības un izplatīšanas izmaksas, piemēram, augstas enerģijas izmaksas sadārdzina saldēšanas iekārtu un transporta darbību.

Kaut enerģijas izmaksas un pārtikas izejvielu cenas ir samazinājušās, tās joprojām ir augstas un agrākie pieaugumi vēl nav pilnībā atspoguļojušies patēriņa cenās, īpaši Eiropā. Gašpuitis uzskata, ka galvenais jautājums ir - ar kādu laika nobīdi īstenosies lejupslīde. Starppatēriņa preču cenas Vācijas ražotāju cenu indeksā sasniedza maksimumu pērn maijā, bet ražotāju patēriņa preču cenu līmenis joprojām pieaug, lai gan nedaudz lēnāk nekā pirms gada. Lielākā daļa Vācijas mazumtirgotāju joprojām sagaida gan pārtikas, gan citus patēriņa preču cenu kāpumu. Tomēr labā ziņa ir, ka ražotāju procentuālā daļa, kuri plāno palielināt cenas ir pietuvojies vēsturiski vidējam līmenim. Iespējams, ka ar 3-4 mēnešu nobīdi palēnināsies arī patēriņa preču cenu pieaugums.

Ekonomists piebilst, ka ir mazāk skaidrības par pakalpojumiem, kurus ietekmē ne tikai preču, bet pieaugošās darbaspēka izmaksas. Tāpat Gašpuitis prognozē, ka algu pieaugums būs nozīmīgs inflācijas virzītājspēks. Lai arī algu pieaugums norims, 2024.gadā pamatinflācija eirozonā būs augstāka par 2%.

"Vairumā Eiropas valstu inflācija krīt galvenokārt enerģijas cenu lejupslīdes dēļ. Līdz ar globālo cenu normalizāciju, inflācijas tempi mazināsies. Bet tas nozīmē tikai to, ka augstie cenu līmeņi lēnāk, bet turpinās pieaugt," pauž Gašpuitis.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane atzīst, ka inflācija Latvijā joprojām ir visstraujāk augošā starp eirozonas valstīm. Tomēr cenu pieauguma struktūra pie mums ir līdzīga kā kaimiņos.

Pēdējo mēnešu laikā izteikti straujāk pieaugušas pārtikas cenas, vēsta Opmane. Pērnās sezonas ilgi uzglabājamo dārzeņu cenas uzrāda mērenāku pieaugumu. Savukārt produkti, kuru ražošanai ziemas periodā pie mums un citviet Eiropā vairāk tiek izmantoti energoresursi, ir piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. To pastiprināja arī augļu un dārzeņu ražošanai nelabvēlīgie laikapstākļi atsevišķos pasaules reģionos.

Savukārt gaļas cenu svārstības, papildus energoresursu un dzīvnieku barības cenu pieaugumam pasaulē, ietekmē gan pieprasījuma izmaiņas globālajos tirgos, tam palielinoties atsevišķās Āzijas valstīs, gan faktors, ka dažviet pasaulē šo produktu piedāvājumu viļņveidīgi ierobežo kādi slimību uzliesmojumi.

Tomēr pārtikas cenas Latvijā ietekmē ne tikai norises citviet pasaulē un cik dārga energoresursu ziņā ir šo produktu ražošana. Opmane skaidro, ka būtisks pārtikas cenu ietekmējošs faktors ir arī algu līmeņa izmaiņas. Šajā gadā Latvijā būtiski pieaugot minimālajai algai un ceļoties arī vidējam algu līmenim valstī, arī vietējie pārtiku ražojošie uzņēmumi saskaras ar augstākām darbaspēka izmaksām.

Ekonomiste skaidro, ka bezdarba līmenis pašlaik Latvijā ir zems, ilgtermiņā darbaspēka pieejamība Latvijā ir aktuāls jautājums. Iedzīvotāju vecuma struktūra nesola būtisku darba roku papildinājumu, arī migrācijas saldo tuvākajos gados, visticamāk, svārstīsies tuvu nullei. Šādos darbaspēka trūkuma apstākļos gan šajā gadā, gan turpmāk saglabājas spiediens uz algu pieaugumu, kas ietekmē arī cenu izmaiņas. Arī pārtikas cenu kāpums būs aktuāla tēma ne tikai pavasarī, bet arī gada nogalē. Tomēr, ņemot vērā enerģijas cenu sarukumu, inflācija kopumā gada noslēgumā būs krietni mazāka nekā pašreiz, prognozē Opmane.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka inflācija Latvijā turpina samazināties un prognozē, ka tuvākajos mēnešos tā, visticamāk, noslīdēs jau zem 10%.

Āboliņš vērš uzmanību, ka aprīlī ir pēdējā gada laikā zemākais inflācijas līmenis Latvijā un salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Latvijā aprīlī pieauga vien par 0,3%. Salīdzinājumam - pagājušā gada aprīlī patēriņa cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 2,2%. Tomēr inflācija Latvijā joprojām ir viena no augstākajām eirozonā un pagaidām inflācijas tempu kritums ir saistīts pamatā ar energoresursu cenu normalizēšanos.

Citās preču un pakalpojumu grupās cenas Latvijā turpina augt, un aprīlī pakalpojumu cenas Latvijā bija par 10,7% augstākas nekā pērn, savukārt mēneša laikā pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 0,7%. Straujais pakalpojumu cenu kāpums parāda, ka inflācija Latvijā vairs nav saistīta tikai ar ārējiem izmaksu faktoriem un ir risks, ka tā varētu kļūt noturīga, skaidro Āboliņš.

Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā noteikti turpinās samazināties, uzskata ekonomists. Pasaules ražošanas un piegāžu ķēžu darbība, kur pandēmijas izraisītie pārrāvumi bija viens no sākotnējiem inflācijas cēloņiem pasaulē, ir normalizējusies. Transporta izmaksas samazinās, lielākā daļa preču atkal ir pieejamas, un vienlaikus kopā ar inflācijas kāpumu ir noplacis arī pēc pandēmijas augstais pieprasījums pēc precēm. Tādēļ salīdzinoši daudzas rūpniecības nozares šobrīd atrodas recesijā, un nepārtikas preču cenas Latvijā nav augušas jau kopš pērnā gada rudens.

Tāpat patēriņa cenās sāk atspoguļoties arī energoresursu cenu normalizēšanās Eiropā, uzsver Āboliņš. Degvielas cenas Latvijā aprīlī bija par 10,8% zemākas nekā pērn, savukārt elektroenerģijas cenas kopš pērnā gada septembra ir sarukušas par vairāk nekā 30%. Šobrīd gandrīz katru nedēļu tiek ziņots par arī siltumenerģijas tarifu samazināšanu dažādās Latvijas pilsētās, un nākamajā apkures sezonā apkures tarifi būs zemāki nekā šoziem pat bez valsts atbalsta.

Tomēr citās jomās patēriņa cenas Latvijā zemākas nekļūst un, piemēram, pārtikas cenas Latvijā aprīlī bija par 20% augstākas nekā pērn, savukārt mēneša laikā pārtikas cenas Latvijā pieauga par 0,4%. Tikmēr pārtikas cenas pasaulē aprīlī bija par 19,7% zemākas nekā pērn, dabasgāzes cenas Eiropā jau ir sarukušas par vairāk nekā 85%, un pēdējos mēnešos mazinājušās arī minerālmēslu un dažādu pārtikas izejvielu cenas. Tādēļ tālāks pārtikas cenu pieaugums Āboliņam nešķiet pamatots un vasarā atsevišķu pārtikas produktu, piemēram, dārzeņu, cenām vajadzētu mazināties.

Pēc Āboliņa prognozēm, vidējā inflācija Latvijā šogad varētu būt ap 9%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 3%.

Ekonomists skaidro, ka bezdarbs Latvijā ir zems un augošās pakalpojumu cenas ir signāls, ka inflācija Latvijā var kļūt noturīga. Tomēr Āboliņa ieskatā noturīgas un ilgstošas inflācijas risku arī nevajadzētu pārspīlēt. Pagaidām nav pazīmju, ka algas šogad augtu ātrāk nekā tās ir augušas pēdējos dažos gados, lai arī streiki Latvijā un Eiropā rāda, ka spiediens celt algas ir liels.

Tāpat salīdzinājumā ar pandēmijas laiku šobrīd ir būtiski mainījusies makroekonomiskā vide, uzsver Āboliņš. Valstu budžetu deficīti samazinās un ECB ir būtiski palielinājusi procentu likmes, kā rezultātā Eiropā strauji atdziest mājokļu tirgi un bremzējas kreditēšana. Lai arī procentu likmju celšana pakāpeniski tuvojas beigām, ECB vēl dažas reizes varētu celt likmes un bez kādām būtiskām izmaiņām ekonomikā, EURIBOR likmes kādu laiku varētu palikt 3,5-4% līmenī.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka gada inflācija aprīlī vēl bija augsta, taču krājas pierādījumi tam, ka inflācija strauji samazināsies, vairākās svarīgās patēriņa groza daļās būs cenu kritums, kas nākamgad, iespējams, pāries vispārējā cenu līmeņa kritumā.

Strautiņš uzsver, ka patēriņa cenu kāpums pret iepriekšējo periodu jau otro mēnesi pēc kārtas ir "zem normas". Iepriekšējos desmit gados cenas aprīlī pret martu pieauga par 0,55%, šogad par 0,3%. Martā attiecīgie skaitļi bija 1% un 0,7%.

Ekonomists norāda, ka pārtikas cenu kāpums ir praktiski apstājies, tās aprīlī bija par 0,1% augstākas nekā martā. Turpmākajos mēnešos gan sezonālu efektu, gan izejvielu un enerģijas cenu krituma dēļ drīzāk redzēsim pārtikas cenu kritumu, uzskata Strautiņš. Mājokļu uzturēšanas izmaksu kritums jau ir redzams datos - tās aprīlī pret martu samazinājās par 1,2%, turpmākajos pārskatos redzēsim straujāku cenu kritumu.

Tāpat Strautiņš norāda, ka situācija mainās tik strauji, ka atsevišķas sadaļas aprīļa ziņojumā jau izskatās pēc vēstures grāmatas. Piemēram, aprīlī siltuma cenas vēl bija par 60,2% augstākas nekā pirms gada. Jau pēc dažiem mēnešiem šajā sadaļā redzēsim mīnusu, prognozē ekonomists. Aizvadītā mēneša laikā atsevišķi siltumapgādes uzņēmumi paziņoja par tarifu samazināšanu vairāk nekā uz pusi vienā solī.

Apstākļi, kas sākotnēji izraisīja lielo inflācijas lēcienu, jau ir gandrīz pagaisuši, atgādina Strautiņš. Pasaules izejvielu cenu indekss "S&P GSCI" eiro izteiksmē aprīlī bija par 30,1% zemāks nekā pērnā gada maijā. Pasaules pārtikas izejvielu cenas ir par 18,7% zemākas, bet enerģijas indekss krities pat par 40,8%. "OPEC+" kārtējo reizi ir pierādījis savu bezspēcību, nespējot apturēt naftas cenu kritumu, bet gāzes cenas Eiropā šobrīd svārstās ap 35 eiro par megavatstundu (MWh) salīdzinājumā ar vairāk nekā 200 eiro cenu kāpuma kulminācijā.

Ekonomists piebilst, ka samazinās arī citas ražotāju izmaksas, piemēram, "Freightos Global" konteinerpārvadājumu indekss (1446) gandrīz vairs neatšķiras no 2017.-2019.gada vidējā (1385), bet piegādes ķēžu spriedzes indekss (- 0,61) ir pat zem šī perioda vidējā (- 0,45), salīdzinājumam, pandēmijas pīķis bija 2,49.

"Tas, protams, nesola līdzīgu patēriņa cenu kritumu rīt ap pusdienas laiku. Cenu veidošanās mehānismā ir liela inerce, taču var redzēt, kā izejvielu izmaksu krituma ietekme jau virzās no viena zobrata uz nākamo," pauž Strautiņš.

Viņš skaidro, ka augstākais ražotāju iekšējā tirgus cenu punkts bija pērn decembrī, līdz martam šīs cenas samazinājās par 8,9%. Stiprāka inerce redzama pārtikas ražotāju cenās, tās kopš decembra svārstās bez noteikta virziena. Strautiņa ieskatā ir priekšnosacījumi arī spēcīgam pārtikas ražotāju cenu kritumam - tādi izmaksu posteņi kā elektrība, gāze, degviela, graudi, piena pulveris un sviests ir palētinājušies vai nu par desmitiem procentu, vai pat vairākkārtīgi (gāze).

Strautiņš informē, ka februārī pārtikas ražotāju gaidas par pārdošanas cenu izmaiņām noslīdēja zem vēsturiski vidējā, turpinot strauji samazināties martā. Piena cenas patērētājiem kopš janvāra ir samazinājušās par 12,7%. Pārliecinošs "kandidāts" uz cenu samazināšanos ir maize, kas aprīlī bija par 38,8% dārgāka nekā pirms gada, savukārt maizes divu gadu inflācija ir 56,8%.

Ekonomists skaidro, ka šī produkta ražošanas izmaksas pērn tiešām strauji kāpa, gāzes cenas rudenī pieauga pat vairāk nekā desmitkārtīgi pret vēsturisko normu. Graudu cenas apmēram divkāršojās salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni. Tagad šo svarīgo izmaksu posteņu cenas ir daudz tuvāk "miera laiku" nevis lielākās dārdzības līmenim. Maizes patēriņš Latvijā vēsturiski ir samazinājies, tātad nozarē ir brīvas jaudas, kā arī nozarē ir daudz spēlētāju, tātad arī konkurence.

Cenu pasaulē inerce ir stipra, bet šis spēks nav bezgalīgs - inflācijas liktenis ir izlemts, uzskata Strautiņš, prognozējot, ka vienlaikus daudzās patēriņa groza sadaļās cenas turpinās augt. Pirmkārt, tie būs pakalpojumi, kuru izmaksās dominē arvien dārgākais Latvijas iedzīvotāju laiks. Arvien vairāk būs jāmaksā par restorāniem, kultūras pasākumiem, sporta nodarbībām. Tiem, kuri vēlas dzīvot izsmalcināti, dzīve turpinās kļūt dārgāka, savukārt pirmās nepieciešamības pirkumi turpmākajos šī gada mēnešos un nākamgad kļūs lētāki, prognozē Strautiņš.