Kazāks: Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka neuzskata, ka tagad būtu jāmeklē kāds vainīgais un "peramais zēns", uz kuru novelt visu atbildību. Ir jāpaskatās, kāda pašlaik ir situācija un kā var šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk.

Tāpat Kazāks norādīja, ka Latvijas Bankas darbu sarakstā šis jautājums nav jaunums - ar šo jautājumu tiek strādāts kādus 2,5 gadus, gan konsultējoties ar Lietuvas un Igaunijas centrālajām bankām, gan iesaistot Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, gan arī regulāri runājot ar banku vadību gan Latvijā, gan arī grupu vadību ārzemēs.

"Darāmo darbu saraksts, lai šo vezumu tiešām izkustinātu, ir ļoti plašs - gan komercbankām, gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai, gan Latvijas Bankai, gan citiem," uzsvēra Kazāks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka sākotnējās indikācijas kļūst pozitīvākas - bankas šo situāciju beidzot sāk saprast un pēdējo mēnešu laikā spertie soļi ir pareizajā virzienā. Tomēr joprojām ir vēl daudz lietu darāms.

"Ko mēs redzam no banku puses? Mēs redzam, ka depozītu likmes ir augušas krietni straujāk nekā pirms tam. Mēs redzam, ka bankas ir sākušas runāt un atsevišķos gadījumos arī darīt attiecībā uz dažādu komisiju un maksu samazināšanu, piemēram, sola, ka samazinās vai pat atcels pārkreditēšanas izmaksas. Ja runājam par lielajām bankām, mēs redzam, ka ar ilgtspējas risinājumiem saistītiem kredītiem bankas savu procentu maržu vairs nepiemēros. Tas viss man liek nedaudz optimistiskāk skatīties nākotnē," sacīja Kazāks.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka līdz šim banku devums ekonomikā bija nepietiekams, taču šobrīd bankas sāk labāk izprast savu lomu ekonomikā.

"Bankas var darīt vairāk, un tām ir jādara vairāk! Mēs redzam, ka banku pusē jauda ir, bankas ir pelnītspējīgas, un tas ir svarīgi, citādi tās nebūs stabilas. Bankām ir gan darbinieku, gan kapitāla resurss, bet līdz šim šis resurss ir izmantots pārāk piesardzīgi, dzīvojot atmiņās par 2008.gadu, lai gan Latvijas ekonomika ir kļuvusi krietni spēcīgāka un dalība eirozonā ir viens no tā faktoriem. Līdz šim bankas ir braukušas ar otro ātrumu. Es domāju, ka nudien var ielikt trešajā ātrumā un skatīties, kur ir iespējams braukt arī ar ceturto ātrumu. Protams, ir jāvērtē riski, bet ir redzams, ka iepriekš bankas ir pamanījušās riskus nevis vadīt, bet no tiem vispār izvairīties," teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks arī norādīja, ka šajā gadījumā nav pretrunas ar to, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šobrīd ceļ likmes, jo netiek runāts par to, ka kreditēšanai ir jānotiek jau rīt no rīta.

Tāpat viņš sacīja, ka Latvijas Banka darba plānu banku pusē redz trijos punktos - pirmais ir augstākas depozītu likmes, otrais ir zemākas banku piemērotās komisiju maksas un ar tām saistītās izmaksas, bet trešais ir augsnes sagatavošana kreditēšanai, kad atsāksies ekonomikas izaugsmes cikls. Vienlaikus ir virkne lietu, uz kurām nav jāgaida, piemēram, kredīti ilgtspējas projektiem.

"Protams, ka likmju kāpums pašlaik piebremzē kreditēšanu, un tas notiek visā eirozonā. Savukārt mēs runājam par to, ka Latvija nevar atļauties vēl 10 gadus ar nīkulīgu un vāju kreditēšanu," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka šobrīd Latvijas Banka kopā ar bankām, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju strādā pie plāna, konkrēti paredzot par ko katra puse uzņemsies saistības un atbildību.

"No Latvijas Bankas puses mēs jau tuvāko mēnešu laikā skatīsimies, kur mēs varam noņemt tos regulējuma ierobežojumus, kas tagadējai situācijai vairs nav atbilstoši un var traucēt kreditēšanu. Skatīsimies arī uz informācijas pieejamību un sāksim publicēt gan vidējās depozītu likmes, gan kredītu likmes salīdzinājumā ar eirozonu, lai iedzīvotāji redz, kas notiek citās valstīs, un, ja gribas labākus nosacījumus, tad var paskatīties arī krietni plašāk. Tas arī veicinātu konkurenci. Mēs ļoti uzmanīgi sekosim, kas notiek ar komisijas maksām un it īpaši saistībā ar kreditēšanu," skaidroja Kazāks.

Jautāts, kādu kredītportfeļa pieaugumu vēlētos redzēt šajā, nākamajā gadā, Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka tas būs atkarīgs no banku akcionāru lēmumiem, bet vēlētos redzēt, lai tas ir krietni straujāks nekā nominālais ekonomikas pieauguma temps.

"Vēlamies lielākas banku ambīcijas, banku akcionāru vēlmi palielināt savu tirgus daļu. Taču vēlreiz uzsvēršu, ka te netiek meklēti peramie zēni, te nav stāsts par to, ka ir sliktās bankas un labie visi pārējie. Taču ekonomistu valodā esošo situāciju sauc par sliktu līdzsvara stāvokli, kurā situācija ir nostabilizējusies zemas kreditēšanas līmenī, kad bankas joprojām ir labi pelnošas, bet ekonomika tajā pašā laikā neaug pietiekami strauji," sacīja Kazāks.

Tāpat viņš atzīmēja, ka līdz šim pārsvarā tika runāts par četrām lielajām bankām, kurām resurss kreditēt ir lielāks, bet Latvijā banku sistēmā ir daudz vairāk par četrām bankām - virkne mazo banku ir mainījušas biznesa modeli, un daudzas no tām savu nākotni redz tieši Latvijas ekonomikas kreditēšanā.

"Tas ir labi, bet tās joprojām ir nelielas un arī to ietekme uz tirgu kopumā ir neliela un izmaiņas prasīs daudzus gadus. Līdz ar to turpmāka šī sektora konsolidācija Latvijas ekonomikai arī nāktu par labu, jo tad šīs bankas kļūtu lielākas, jaudīgākas, ar lielāku tirgus daļu un spēju kopumā rezultātu padarīt labāku," sacīja Kazāks.