"Rail Baltica" būvdarbos svarīgi nodrošināt finansējuma nepārtrauktību, ceturtdien, apmeklējot "Rail Baltica" starptautiskās stacijas Rīgā būvlaukumu, atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers norādīja, ka Eiropas Savienībā (ES) jābūt pārliecībai, ka būvdarbi notiek ne tikai Rīgā, bet arī visā "Rail Baltica" trasē, jo tad būšot vieglāk pārliecināt Eiropas Komisiju par nākamo finansējuma daļu piešķiršanu.
Nacionālā projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris sacīja, ka kopējais Rīgas starptautiskās stacijas projekta apjoms ir ap 450 miljoniem eiro, bet patlaban ir piešķirti tikai 200 miljoni eiro.
Tādēļ Kariņš norādīja, ka Latvijai jāmeklē iespējas projektam piešķirt priekšfinansējumu no valsts.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, pirms "Rail Baltica" būvlaukuma apmeklējuma premjers tikās ar satiksmes ministru Jāni Vitenbergu (NA).
Tikšanās laikā Kariņš uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir "Rail Baltica" projekta sekmīga īstenošana. Tā nozīme pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir vēl vairāk pieaugusi. Līdzās pasažieru un kravu pārvadājumiem nepieciešams ņemt vērā arī dzelzceļa izmantošanu militārām vajadzībām. Pēc starptautiskās stacijas Rīgā būvlaukuma apmeklējuma Kariņš iepazinās ar projekta īstenošanas gaitu un uzsvēra nepieciešamību kāpināt būvniecības tempus un ķerties pie līnijas pamattrases izbūves.
Tāpat sarunās tika uzsvērts, ka ir būtiski jau pašlaik strādāt pie infrastruktūras pārvaldības jautājumiem, tostarp panākot vienotu izpratni Baltijas līmenī.
Ministru prezidents apliecināja, ka finansējuma piesaistes jautājums ir apzināts un valdība strādās pie iespējamiem risinājumiem. Patlaban ir svarīgi nodrošināt ES finansējumu pilnīgu apguvi, bet paralēli jāmeklē risinājumi finanšu plūsmas nepārtrauktībai. Tas bija arī viens no galvenajiem jautājumiem, ko Kariņš šodien pārrunāja, tiekoties arī ar satiksmes ministru Vitenbergu.
Iespējamie risinājuma meklējumi turpināsies Vitenberga vadītajā tematiskajā komitejā, kurā tiks risināti ar "Rail Baltica" projekta īstenošanu saistītie starpnozaru jautājumi. Plānots, ka pirmā komitejas sēde notiks otrdien, 18.aprīlī, norāda Sabajevs.
"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Papildus modernai stacijas infrastruktūrai, nojaucot uzbērumu, funkcionāli tiks savienotas līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti tiks savienoti Daugavas krasti arī gājējiem un riteņbraucējiem.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.