Ekonomists: Attiecībā uz martu ir vairāk negatīvās ziņas nekā pozitīvās

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka martā cenu līmenis turpināja pieaugt, uzrādot kāpumu par 0,7%. Cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja sezonālie faktori, kas atspoguļojās pārtikas, apģērbu un apavu, kā arī dažādu pakalpojumu cenu pieaugumā. Pieaugumu piebremzēja kritums degvielas cenās, kā arī maksai par mājokli. Gada inflācija martā saruka jau izteiktāk, sasniedzot 17,3%, taču saglabājās starp augstākajām Eiropas Savienībā.

"Attiecībā uz martu ir divējādas ziņas - gan pozitīva, gan negatīva, kaut negatīvās ir nedaudz vairāk. Tas tādēļ, ka cenu līmenis turpināja celties. Lūkojoties uz priekšu, arvien pamanāmāk cenas sāks kustēties abos virzienos," pauž Gašpuitis.

Ekonomists skaidro, ka uz leju tuvākajā laikā cenu līmeni vilks enerģijas cenu normalizēšanās ietekme. Naftas cenas pieturēsies zemākos līmeņos kamēr pastāv bažas par globālās ekonomikas perspektīvām. Parādīsies arī gāzes cenas mazināšanās ietekme. Tāpat saglabājas labvēlīgi apstākļi elektroenerģijas ražošanai, kas vismaz tuvākajos mēnešos nodrošinās cenās stabilitāti. Tomēr Gašpuitis atzīst, ka perspektīvas attiecībā uz šo resursu cenām joprojām ir nenoteiktas, kas bremzēs inflācijas sarukumu, jo uzņēmēji būs piesardzīgāki realizējot cenu pazemināšanas iespējas.

Gašpuitis uzskata, ka turpmākajos mēnešos jāparādās izteiktākām korekcijām pārtikas cenās, tomēr vēl labu laiku tās būs primārais mājsaimniecību stresa avots. Tādējādi arī aprīlī varēs redzēt tālāku inflācijas tempu strauju sarukumu un, iespējams, jau jūnijā tā sadils līdz viencipara līmenim, prognozē ekonomists.

"Tomēr nepatīkamākais ir, ka uzkrātais izmaksu, tai skaitā algu kāpums turpinās virzīt pakalpojumu cenu pieaugumu. Uzņēmējiem jārēķinās, ka uzkrātais pirktspējas potenciāls sadilst un pircēju spēja un vēlme pieņemt tālāku cenu pieaugumu kļūs arvien rezignētāka," pauž Gašpuitis.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, lai gan marta inflācija salīdzinājumā ar iepriekšējos mēnešos piedzīvotajiem rekordiem ir sarukusi, tā joprojām ir augsta un gan kopējā inflācija, gan cenu kāpums, izslēdzot mainīgās energoresursu un pārtikas cenas, Latvijā ir starp augstākajiem eirozonā.

Opmane atgādina, ka joprojām ir spēkā dažādas valsts atbalsta programmas energoresursu cenu pieauguma mazināšanai. Tomēr arī pašas energoresursu cenas ir stabilizējušās zemākos līmeņos, nekā tās bija rudens un ziemas mēnešos. Vairākās pašvaldībās martā tika samazināti centralizētās siltumapgādes tarifi, citās šāds samazinājums gaidāms tuvāko mēnešu laikā. Aktīvi darbojoties konkurencei dabasgāzes piedāvātāju starpā, sagaidāms, ka patērētāji arī to drīzumā izjutīs savu rēķinu sarukumā.

Tomēr uz citu energoresursu cenu iespējamu attīstību pretējā virzienā norāda atsevišķi notikumi pasaulē, piemēram, OPEC+ valstīm vienojoties par naftas ieguves apjomu samazinājumu, globālās naftas cenas ir nedaudz pieaugušas, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.

Augstās inflācijas periods ir ietekmējis cenu pieauguma struktūru, informē Opmane. Latvijā, līdzīgi kā citviet eirozonā, ir arī salīdzinoši augsta pamatinflācija. Tā pieaugusi, realizējoties netiešiem efektiem no enerģijas izmaksu sadārdzinājuma.

"Līdz šim algu pieauguma ietekme uz pamatinflāciju novērtēta kā neliela, tomēr aktuāls ir jautājums, kāda būs atalgojuma dinamika šī gada laikā, kad uzņēmumiem citas izmaksas mazināsies. Lai gan straujāks atalgojuma pieaugums var palīdzēt uzturēt patērētāju pirktspēju, tas gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma puses arī palielina spiedienu uz cenu pieaugumu," skaidro Opmane.

Latvijas Bankas martā izziņotajās ekonomikas attīstības prognozēs šim gadam prognozētā inflācija Latvijā ir 10%. Opmane uzskata, ka līdz šādam "desmitniekam" mums vairs nav tāls ceļš ejams. Ņemot vērā globālo resursu cenu attīstības tendences un to ietekmes novērtējumu uz Latvijas inflāciju, ja turpināsies līdzšinējais attīstības scenārijs, sagaidāms, ka jau gada otrajā pusē Latvijā inflācija būs mērāma ar viencipara skaitli, gada nogalē svārstoties jau vien ap 3%, prognozē ekonomiste.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka inflācija Latvijā joprojām ir augsta, taču tā sāk samazināties un pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija inflācija Latvijā ir noslīdējusi zem 20%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada martā patēriņa cenas Latvijā bija par 17,3% augstākas nekā 2022.gada martā.

Zemāka inflācija gan nenozīmē zemākas cenas un salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,7%. Āboliņš norāda, ka tas gan ir tipisks cenu kāpums martam, kas lielā mērā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, piemēram, apģērbu un pārtikas cenu kāpumu. Āboliņš sagaida, ka turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās samazināties un līdz gada vidum noslīdēs zem 10%, savukārt gada vidējā inflācija Latvijā šogad varētu būt ap 9-9,5%.

Pēdējos mēnešos par vienu no galvenajiem inflācijas cēloņiem Latvijā ir kļuvušas pārtikas cenas, skaidro ekonomists. Martā pārtikas cenas Latvijā pieauga par 1,7% salīdzinājumā ar februāri un bija par 24,3% augstākas nekā 2022.gada martā. Pārtikas cenas Latvijā turpina augt, lai gan globālās pārtikas cenas maksimumu sasniedza pērnā gada maijā un salīdzinājumā ar pērnā gada martu ir sarukušas par vairāk nekā 20%.

"Un mazinās ne tikai pārtikas izejvielu, bet arī citas izmaksas, piemēram, energoresursu un minerālmēslu cenas. Atsevišķu pārtikas produktu, piemēram, cukura cenas pasaulē gan joprojām aug, tomēr pārtikas cenu kāpumu Latvijā pēdējos mēnešos kļūst arvien grūtāk izskaidrot ar objektīviem ārējiem faktoriem. Tādēļ vasarā pārtikas cenām Latvijā vajadzētu mazināties," uzskata Āboliņš.

Ekonomista ieskatā bez pārtikas cenām Latvijā vajadzētu samazināties arī energoresursu cenām. Martā siltumenerģijas, elektroenerģijas un degvielas cenas Latvijā samazinājās par 2-3,5%, un šobrīd arvien vairāk tiek ziņots par siltumenerģijas tarifu mazināšanu dažādās pašvaldībās. Aprīļa beigās beidzas valsts atbalsta pasākumi un īslaicīgi atsevišķās vietās cenas varētu pieaugt, tomēr no 1.maija notiks dabasgāzes tirgus atvēršana un arī dabasgāzes cenās ir gaidāmas samazinājums.

Tādēļ Āboliņš prognozē, ka gada nogalē inflācija Latvijā varētu būt ļoti zema un ziemas mēnešos ir iespējama pat īslaicīga deflācija. Vienlaikus iekšējo cenu inflācija Latvijā ir augsta un pakalpojumu cenas martā bija par 11,3% augstākas nekā pērn.

Ekonomists norāda, ka bezdarbs Latvijā ir zems un augstā inflācija rada lielu spiedienu uz algu celšanu, tādēļ inflācijas radītie izaicinājumi noteikti nav beigušies. Taču arī par pārliecinošu cenu un algu spirāles veidošanos pagaidām nevar runāt, jo ekonomikas izaugsme ir apstājusies un "Citadeles" klientu dati liecina, ka algu kāpums šogad ir palicis pērnā gada līmenī. Pēc Āboliņa prognozēm inflācija Latvijā nākamgad varētu būt 2-2,5% līmenī.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka martā gada inflācija vēl bija ļoti augsta, cenas salīdzinājumā ar pērno martu pieauga par 17,3%. Taču vienlaikus uzstādīts inflācijas samazināšanās tempa rekords šajā gadsimtā, nekad kopš deviņdesmito gadu sākuma gada inflācija vienā mēnesī nebija kritusies par trīs procentpunktiem, atzīmē ekonomists.

Globālās finanšu krīzes laikā, kad gada inflācija samazinājās no 17,9% (2008.gada maijā) līdz mīnus 4,2% (2010.gada februārī) bija divi mēneši, kad gada inflācija samazinājās par diviem procentpunktiem. Tikko uzstādītais disinflācijas rekords vēl tiks pārspēts, maijā gada inflācija varētu samazināties pat vairāk nekā par četriem procentpunktiem, prognozē Strautiņš.

Salīdzinājumā ar februāri martā cenas vēl pieauga par 0,7%. Strautiņš norāda, ka tā neizklausās pēc labas ziņas, taču tā noteikti nav slikta ziņa. Jāņem vērā tas, ka marts ir mēnesis, kad cenu kāpums pret iepriekšējo periodu mēdz būt vislielākais. Vidēji iepriekšējos 10 gados mēneša inflācija martā bija 1%.

Tātad šī gada martā cenu kāpums pret februāri bija drīzāk mērens, skaidro Strautiņš, norādot, ka pēdējā laikā šādu brīžu nav bijis daudz. Tāds bija 2022.gada decembris, kad cenu līmenis kritās par 0,5% (vidēji pēdējā desmitgadē - par 0,1%), kā arī 2022.gada janvāris, kad to noteica enerģijas subsīdiju ieviešana. Arī 2021.gadā bija tikai divi mēneši, kad cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi bija zem vēsturiskās normas.

"Gan šobrīd, gan turpmākajos mēnešos kopējo cenu līmeni pastiprināti ietekmēs enerģijas vairumcenu samazināšanās atbalsis, kā arī par dārgu naudu iepirktu gāzes un šķeldas krājumu izsīkšana. Tāpēc arī turpmākajos mēnešos īstermiņa cenu izmaiņu mērījums drīzāk būs zem attiecīgajai sezonai tipiskā skaitļa," skaidro Strautiņš.

Viņaprāt, šie notikumi parāda, kāpēc inflācijas samazināšana būs drīzāk nevis grūta un smaga cīņa, bet lielā mērā patīkams process. Šajā procesā būs arī grūtuma elements, bet tas nebūs dominējošs.

Par vieglumu runājot, tam būs vairākas izpausmes, skaidro ekonomists. Strautiņš uzskata, ka turpmākajos mēnešos krasas cenu līmeņa izmaiņas nav gaidāmas. Atsevišķi pakalpojumi joprojām kļūs dārgāki, taču gan enerģija, gan liela daļa pārtikas, gan daudzas ilglietošanas preces kļūs lētākas. Strautiņš prognozē, ka atsevišķos mēnešos kopējais cenu indekss vēl var pieaugt pret iepriekšējiem periodiem, taču būs arī mēneši ar vispārējiem cenu samazinājumiem, tai skaitā tādi, kuros "normālos" laikos cenas pieaug.

"Staigājot pa cenu plakankalni ar atsevišķām ieplakām, gada inflāciju samazinās tā dēvētais bāzes efekts. Lai inflācija samazinātos, nekam nav jānotiek, pietiek ar to, ka nekas nenotiek, tas ir - cenas neaug," skaidro Strautiņš.

Cits viegluma aspekts Strautiņa ieskatā ir tas, ka inflāciju samazinās importa cenu kritums, nevis preču un pakalpojumu cenu samazināšanās, ko noteikusi pirktspējas krišanās. Laikā pēc globālās finanšu krīzes (2008.-2009.gads) cenu līmeņa samazināšanā apvienojās abi spēki, bet šoreiz būs jāpaļaujas uz importa palētināšanos, taču tā būs pietiekami liela, lai panāktu vispārēju deflāciju atsevišķos mēnešos, un, ļoti iespējams, arī visā nākamajā gadā kopumā.

Kādā ziņā inflācijas samazināšana būs grūta, atzīst Strautiņš, norādot, ka tā prasīs laika un prāta ieguldījumu no patērētājiem. Uzņēmumi vēlēsies noturēt cenas, izmaksu samazināšanos izmantojot, lai palielinātu peļņu.

"Piemēram, ir vērojams, ka daži tirgotāji izmisīgi vēlas uzturēt ilūziju, ka piena litram joprojām ir jāmaksā pusotru eiro. Ja patērētāji uzmanīgi lasa cenu zīmes un ir gatavi apstaigāt dažādus veikalus, viņiem var izdoties samaksāt pat tikai pusi no šīs summas," pauž Strautiņš.

Ekonomists piebilst, ka bažas par to, ka varētu veidoties algu un cenu spirāle, drīzāk nepiepildās, jo īpaši Latvijā, kur līdz pērnā gada beigām algu pieauguma temps svārstījās ap iepriekšējās desmitgades vidējo tempu, kas ir apmēram 7%. Taču ļoti populārs ir kļuvis termins "greedflation" jeb alkatības izraisīta inflācija, ko varētu saukt arī par "alkflāciju", norāda Strautiņš.

Cita inflācijas samazināšanas grūtuma izpausme ir procentu likmju celšana, taču tā vairs neturpināsies ilgi, norāda ekonomists, jo finanšu tirgus dalībnieki, kuri ir iecenojuši centrālo banku likmju samazināšanās sākumu šī gada beigās vai nākamgad, tikko saņēmuši pārsteidzošu atbalstu no Starptautiskā Valūtas fonda, kurš 11.aprīlī publiskotajā Pasaules Ekonomikas apskatā runā par to, ka notikušais likmju kāpums visdrīzāk izrādīsies īslaicīgs un pārejošs.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare norāda, ka pavasaris iesākās uz pozitīvas nots - gada inflācija martā visai strauji atkāpās no iepriekš redzētās 20% atzīmes. Cenu līmenis martā bija par 17,3% augstāks nekā pērnā gada martā.

Komare tomēr brīdina, ka pārlieku lielam optimismam vēl nav pamata - atkāpšanos šobrīd lielā mērā nosaka bāzes efekti. Salīdzinot ar februāri, cenas vidēji kāpušas par 0,7%, kas ir pat nedaudz straujāk nekā janvārī un februārī reģistrētais kāpums. Tomēr jau šur tur parādās arī kāds kritums, piemēram, mēneša laikā samazinājās cenas atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem, degvielai, kā arī dažiem pārtikas produktiem.

Ar mājokli saistītie izdevumi saglabāja savu galvenā gada inflācijas virzītājspēka pozīciju, informē Komare. Gada laikā šīs kategorijas cenas vidēji auga par 40,2%. Kaut gan energoresursu cenas biržās jau kādu laiku atkāpušās no rekordaugstumiem, patērētāji savos maciņos to sāk manīt vien pēdējos mēnešos. Martā, salīdzinot ar februāri, fiksēts 1,7% vērts samazinājums, ko galvenokārt noteica zemākas elektroenerģijas un siltumenerģijas cenas.

Turklāt, uzsver Komare, lielas pārmaiņas vēl ir priekšā. Viņasprāt, dabasgāzes cenu kritums biržā, kaut ar novēlojumu, tomēr beidzot atnāks līdz Latvijai, un kopā ar tirgus liberalizāciju krietni samazinās gāzes cenas Latvijā. No 1.maija tiks atvērts gāzes tirgus, kā rezultātā, tirgū pieaugs konkurence, un gāzes piegādātāji cīņā par klientiem piedāvās tiem pievilcīgākas cenas. Jau ziņots, ka, piemēram, universālā pakalpojuma klientiem jaunā dabasgāzes cena būs līdz pat par 40% zemāka nekā šobrīd spēkā esošajos tarifos.

Savukārt, siltumenerģijas cena no 1.maija pieaugs, beidzoties valsts atbalsta pasākumu piemērošanas periodam. Bet labā ziņa - maijā maksājumi par apkuri vairs netukšos iedzīvotāju maciņus. Uz to brīdi būs beigusies apkures sezona, tādēļ cilvēki šo cenas kāpumu savos izdevumos nemanīs. Ņemot vērā globālo enerģijas izejvielu cenu kritumu, "Swedbank" prognozē, ka, tuvojoties rudenim, siltumenerģijas tarifi būtiski samazināsies. Kopumā Komare secina, ka ar mājokli saistītie izdevumi maciņu deldēs arvien mazāk.

Degvielas cenas martā, salīdzinot ar februāri samazinājās par 3,3%, un bija par 7,5% mazākas nekā pērnā gada martā, kas nevar neiepriecināt, norāda ekonomiste. 2.aprīlī OPEC+ paziņoja, ka no maija līdz gada beigām samazinās naftas ieguvi par vairāk nekā 1,6 miljoniem barelu dienā.

"Šis lēmums satrauca tirgu un zibenīgi kāpināja "brent" naftas cenu. Iespējams, ka redzēsim nelielu kāpumu arī degvielas cenās Latvijā, tomēr strauju lēcienu negaidām, jo naftas cena šobrīd ir aptuveni marta sākuma līmenī," skaidro Komare.

Ekonomiste informē, ka šobrīd gan Latvijā, gan eirozonā saglabājas bažas par inflācijas noturību. Eiropas Centrālā banka (ECB), pieņemot monetārās politikas lēmumus, koncentrējas uz pamatinflācijas rādītāju, kas neiekļauj svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas. Pēc "Eurostat" ātrā novērtējuma pamatinflācija eirozonā martā turpināja augt, ko šobrīd visbūtiskāk ietekmē otrreizējie efekti no enerģijas cenu kāpuma. Taču bažas visai tuvā nākotnē ir par pamatinflācijas noturību nevis vairs enerģijas cenu dēļ, bet gan straujāka algu kāpuma rezultātā. Jo noturīgāka būs pamatinflācija, jo ilgāka un sīvāka būs ECB cīņa, un jo augstākas un ilgāk augstas būs procentu likmes, skaidro Komare.