Latvijā iedzīvotāji atsākuši biežāk taupīt uz apģērbu, medikamentiem un mājokli

Ekonomika
LETA 12:07, 30.03.2023 0

Cenšoties ierobežot dzīves dārdzības pieaugumu, Latvijas iedzīvotāji pēdējā mēneša laikā atsākuši biežāk taupīt uz apģērbu un apavu iegādi, mājokļa labiekārtošanu, kā arī medikamentiem, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veikto pētījumu par iedzīvotāju patēriņa ierobežošanu pēdējā pusgada laikā.

 

Šajās pozīcijās taupības aktivitāte atgriezusies līmenī, kas fiksēta pērnā gada septembrī, liecina pētījums.

Salīdzinot izdevumu ierobežošanas tendences, Latvijas iedzīvotāju taupības paradumi tika analizēti 15 dažādās kategorijās 2022.gada septembrī, 2022.gada decembrī un 2023.gada martā. Pētījuma rezultāti liecina, ka vistaupīgāk iedzīvotāji bijuši noskaņoti aizvadītajā septembrī, pēc kā sekojis taupības režīma atslābums decembrī.

Jaunākie dati liecina, ka 2023.gada martā iedzīvotāju taupības paradumi atkal kļūst spēcīgāki, un vairākās kategorijās izdevumu ierobežošana atgriezusies pērnā gada septembra līmenī.

Visplašāk iedzīvotāji Latvijā līdz šim centušies taupīt uz ēšanu ārpus mājām vai ēdiena pasūtīšanu, un tas izdevies visnotaļ regulāri - šo praksi gan septembrī, gan martā piekopis 41% respondentu (decembrī - 40%).

Dati liecina, ka iedzīvotāji martā biežāk sākuši taupīt uz jaunu apģērbu un apavu iegādi - ja decembrī šādā situācijā bija 25%, tad martā - 32%, kas ir identisks rādītājs 2022.gada septembrī fiksētajam rezultātam.

Taupīšana novērota arī attiecībā uz mājokļa labiekārtošanas izdevumiem - mēbeļu iegādi vai remontu pēdējā mēneša laikā atlikuši 30% (decembrī - 24%, septembrī - 28%).

Izdevumu ierobežošanas tendence vērojama arī medikamentu iegādē, kur decembrī uz šo izdevumu pozīciju taupīja 3%, savukārt martā - 6%. Tikmēr dažāda veida ārstniecības izdevumus (operācijas, izmeklējumus, ārsta vizītes) martā nācās ierobežot 12%, kas ir pieaugums, salīdzinot ar decembri - 10%.

Martā veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji pēdējā mēneša laikā bijuši spiesti atlikt uzkrājumu veidošanu - decembrī šo tendenci apliecināja 21% respondentu, savukārt martā - 25%, kas ir identisks rezultāts pērnā gada decembrī reģistrētajam.

Salīdzinot taupības paradumus decembrī un martā, iedzīvotāji tēriņus ierobežojuši arī hobiju realizēšanai, transportam, ceļojumiem un sevis pilnveidošanai. Vidēji šajās kategorijās taupīgo respondentu skaits kļuvis par vidēji 3-4% lielāks nekā ziemā, liecina pētījuma dati.

Vienlaikus tendence atlikt izklaidēšanos ārpus mājām, neapmeklējot kultūras vai izklaides pasākumus, sākusi pamazām zaudēt savu spēku - septembrī šādā veidā izdevumus ierobežoja 42%, decembrī - 38%, bet martā - 36% aptaujāto.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Latvijas iedzīvotāju taupības paradumiem banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2022.gada septembra beigās, 2023.gada janvāra sākumā un 2023.gada marta beigās, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Saražotās elektroenerģijas daudzums četros mēnešos Latvijā sarucis par 3,5%

Saražotās elektroenerģijas daudzums šogad četros mēnešos Latvijā sarucis par 3,5% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 3337 gigavatstundu (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Ekonomika Piensaimnieks: «Līdz gada beigām Latvijā būs nedaudz ap 100 000 govju» (+VIDEO)

Ražošanas saimniecības izmanto mazāk dabas, resursu, mazāk dzīvnieku.

Ekonomika Zems izglītības līmenis rada četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku

Pērn bezdarba līmenis personām 15-74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību - attiecīgi 13,3% un 3,3%, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023.gadā".

Lasiet arī