31.martā balsos par minimālo algu būvniecības nozarē

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas (Komiteja) izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

31.martā Komiteja atkārtoti balsos par Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) priekšlikumu grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus. Priekšlikums paredz minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 euro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 euro ar 2023.gada 1.jūliju.

Vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta 5 gadus atpakaļ, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai. Septiņu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi. Būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars (31,2%). Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu.

Minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei. Divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizei lielāka (12,85 - 19,42 euro/st.). Pat Lietuvā minimālā alga visās nozarēs jau ir sasniegusi 840 euro (60 euro vairāk, kā būvniecības minimālā alga). Savukārt Latvijā atsevišķos mazumtirdzniecības uzņēmumos minimālā alga jau ir 990 euro. Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu. Šobrīd necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmētu veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.