Šmits parūpēsies par bērnu ēdināšanas programmas izveidošanu

Kā skaidro ministrijā, bērnu ēdināšanas programmas mērķis ir sniegt iespēju bērniem ikdienā bērnudārzā un skolā saņemt veselīgu ēdienu, un jau no mazotnes radināt ēst veselīgi. Šobrīd ir sākti nepieciešamie priekšdarbi, lai 2024.gadā sāktu vismaz trīs pilotprojektus, kuros tiktu ieviestas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā.

ZM arī norāda, ka jauno sistēmu plānots veidot tā, lai skolēnu ēdienkartē pēc iespējas vairāk būtu bioloģiska, vietēji ražota pārtika. ZM uzsver, ka tas būtu ne vien vērtīgs atbalsts vietējiem ražotājiem, bet arī investīcija sabiedrības veselībā kopumā.

Tāpat ministrijā norāda, ka Latvijas iekšējo ūdeņu sakārtošanai iepriekš ir nepietiekami pievērsta uzmanība un šī gada sākumā jau izstrādāti un valdībā apstiprināti četri jauni noteikumi, lai zivsaimnieki varētu pieteikt projektus astoņos pasākumos, kas vērsti uz Latvijas dabas un zivju resursu ilgtspējas saglabāšanu.

Zivsaimniecības attīstības programmas īstenošanai, kas uzlabos zivsaimniecības nozares konkurētspēju un zivju resursu saglabāšanu, paredzēts 193 miljonu eiro finansējums.

Vienlaikus ZM atzīmē, ka, ņemot vērā pieaugušās ražošanas izmaksas, valdība apstiprinājusi ZM rosinātos grozījumus noteikumos par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību programmai "Piens un augļi skolai", palielinot atbalsta likmes piena izdalei. Kopumā nākamajam mācību gadam no valsts budžeta programmai paredzēti 2,9 miljoni eiro.

ZM arī atzīmē, ka sarunās ar dažādu nozaru organizācijām Šmits ir uzsvēris, ka valsts atbalsts ir pēc iespējas vairāk jāiegulda pievienotās vērtības radīšanā un uzņēmumu eksportspējā. Šī gada budžetā kopumā 1,4 miljoni eiro paredzēti Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs.

Ministrijā skaidro, ka šis atbalsts sekmēs pārtikas nozares eksportspēju, palielinot esošos un rodot jaunus ārējos tirgus. Tāpat ieguvēji būs arī lauksaimnieki, kas realizē savu produkciju Latvijas pārstrādes uzņēmumiem.

Vienlaikus 1,8 miljoni eiro paredzēti zinātniskajiem pētījumiem Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē un citās zinātniskajās institūcijās. Savukārt nozares izglītības un zinātnes institūciju materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai, lai veidotu mūsdienīgus mācību un sadzīves apstākļus studentiem, kā arī modernu darba vidi zinātniekiem, atvēlēts 6,1 miljons eiro.

Tāpat ZM norāda, ka, lai bez kavēšanās sāktu un sekmīgi īstenotu ES Kopējās lauksaimniecības politikas 2023.-2027.gada Stratēģiskā plāna pasākumus, ZM ir sagatavojusi, un valdība apstiprinājusi nepieciešamos MK noteikumus. Latvijas lauksaimniecības attīstībā plānots ieguldīt 2,5 miljardus eiro, no tiem 1,7 miljardi eiro paredzēti tiešmaksājumiem, bet 0,8 miljardi eiro - lauku attīstības pasākumiem.

Vienlaikus 2023.gadā lauksaimniekiem no valsts budžeta nodrošināts 8,72 miljonu eiro atbalsts lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai sadarbībai, tirgus un pārtikas kvalitātes shēmu veicināšanai, kā arī lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanai.

Tāpat 2023.gadā panākts arī papildus valsts atbalsta finansējums 50 miljonu eiro apmērā ciltsdarba maksājumiem, zinātnes pētījumiem un materiāli tehniskās bāzes stiprināšanai, selekcijas materiāla izstrādei, kredītprocentu daļējai dzēšanai, sējumu, dzīvnieku un ilggadīgo stādījumu apdrošināšanas polišu cenas daļējai kompensācijai, kā arī lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšanai.

Ministrijā arī norāda, ka ir sākti pasākumi meža nozares attīstībai un normatīvu pilnveidošanai, lai Latvijā īstenotu zemu emisiju būvniecības praksi, kā arī tiek strādāts pie biežāk sastopamo zemes dzīļu apsaimniekošanas plāna, kas būs pamats turpmākām rīcībām, lai sagatavotu politikas plānošanas dokumentu par biežāk sastopamo izrakteņu ieguvi un ieguves vietu apsaimniekošanu.

Savukārt, ņemot vērā piena iepirkuma cenu straujo kritumu pēdējo mēnešu laikā, valdībā apstiprināts ZM sagatavotais rīcības plāns nozares stabilizēšanai un uzsākts darbs pie kārtības izstrādes piena ražotāju un pārstrādātāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, kas paredzēs indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

Ministrijā informē, ka Šmits ir arī iniciējis priekšlikumu par lielo tirdzniecības centru darba laika ierobežošanu ar mērķi diversificēt tirgu.

Kā skaidro ZM, šāds ierobežojums pavērtu iespēju attīstīties mazajiem veikaliem un tirdzniecības vietām, kā arī nodrošinātu iespēju mazajiem pārstrādātājiem realizēt savu produkciju un stimulētu straujāku izaugsmi.