Eksperti: Patlaban krīzes situācijām esam gatavāki nekā pirms pandēmijas

Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns sacīja, ka līdz Covid-19 krīzei Latvija nebija gatava krīzes situācijām, taču patlaban gatavība ir uzlabojusies. Ja notiktu krīzes situācija jeb "X stunda", patlaban visveiksmīgāk varētu strādāt infrastruktūra un sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kur pandēmijas laikā investēts visvairāk.

Vienlaikus grūtāk ir ar cilvēkresursiem, atzina Kasparāns, piebilstot, ka pandēmijā ieguldītie resursi cilvēkkapitālā medicīnas jomā nenesīs stabilitāti ilgtermiņā.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis minēja, ka patlaban Latvija ir gatavāka dažādām sarežģītām situācijām, ko ietekmējusi pandēmijas un Krievijas karadarbības Ukrainā pieredze. "Vissvarīgākais, ko parādīja Covid-19 un karš Ukrainā, ir, ka ir svarīga decentralizācija un sabiedrības izpratne par gatavību "X stundai"," atzīmēja Rostovskis.

AS "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags papildināja, ka jautājumā par gatavību "X stundai" medicīnas jomā nozīmīgas ir piegāžu ķēdes, rezerves un tas, kam tās pieder, kā arī vietējo ražotāju stiprība. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jābūt arī skaidram skatam uz visiem ārējiem aspektiem, piemēram, izejvielu piegādi un pieejamību, enerģētiku un citiem.

"Mēs esam stipri pārtikas ražošanā [..], bet zāļu ražošanā mums ir tikai 4% vietējās izcelsmes medikamentu pa visiem ražotājiem kopā. Tas nenosedz visu medikamentu spektru," pauda Vanags, piebilstot, ka Latvijas gatavība "X stundai" ir atkarīga no mājasdarbu izpildes iepriekšējos gados, ne dienās vai nedēļās."

atbildot uz jautājumu par pašreizējām medikamentu rezervēm, Kasparāns minēja, ka ir atsevišķas slimnīcas un organizācijas, kurās tiek veidots medikamentu rezerves populārākajām zālēm, lai tās pietikti aptuveni trim mēnešiem. Viņš atzīmēja, ka lielākoties medikamenti Latvijā atrodas tekošai lietošanai.

Tikmēr "Repharm" vadītājs papildināja, ka problēma ar medikamentu rezervēm esot, taču pie tās tiek strādāts. Tostarp uzņēmēji sadarbībā ar Veselības ministriju pērn septembrī izstrādājuši plānu, lai uzlabotu pašreizējo situāciju.

Diskusijas dalībnieki arī bija vienisprātis, ka medikamentu rezervju jautājumu ietekmē arī finansējuma pieejamība un aktualitāte politiskajā dienaskārtībā.

Ceturtdien zāļu ražotāja "Olainfarm" rīkoja konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā.

Tāpat vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".