Pie pašreizējās cilvēku pirktspējas pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigiem augļiem un dārzeņiem palielināt nedrīkst, uzsvēra aptaujātie dārzkopības nozares pārstāvji.
Pašreizēja samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šī gada 31.decembrim, un paredzams, ka šogad likmes apmērs tiks pārskatīts.
Biedrības "Latvijas dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš stāstīja, ka pie pašreizējām enerģijas izmaksām dārzeņi nevar būt lēti. Tā kā ražotājiem siltumnīcas vajag uzturēt visu gadu, tostarp ziemā siltumnīcu sildīt, lai caurules neaizsaltu, cenas produkcijai ir samērā augstas.
"Mēs jau varam gribēt fantastiskas cenas, bet mums jāmēģina vienoties ar tirgotājiem par cenu, kas vismaz varētu kompensēt izdevumus. Nevaram strādāt ar mīnuss zīmi, kaut gan brīžiem arī tāds risks draud," teica Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka tirgotāju piecenojums produkcijai ir aptuveni 30-35%. Vienlaikus dārzeņu un augļu īsā realizācijas laika dēļ vienošanās par abām pusēm izdevīgu cenu ir īpaši būtiska, lai produkts plauktā neaizietu bojā. Tāpat būtiska loma ir cilvēku pirktspējai - ja cena būs pieejamāka, tad arī vietējo ražotāju pārdošanas apjomi būs lielāki.
Bērziņš arī nepiekrita argumentam, ka, samazinot PVN, preces nekļūst lētākas. Pēc viņa paustā, cenas var viegli kontrolēt, jo dārzenis ir sezonas prece, kurai cena mainās. Tā kā dārzeņus un augļus ilgi glabāt nevar, apzināti lielas cenas netiek turētas.
"Mūsu valdība iet vieglāko ceļu, jo nodokļus ir viegli izkontrolēt un priecājas, ka, redz, kā mums budžets pildās. Mēs tērējam uz nākotnes rēķina, šie lielie nodokļi nestimulē ražošanas attīstību," uzsvēra Bērziņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka lielākais pienesums nozarei no samazinātā PVN ir bijis pelēkā tirgus samazināšanās.
Gan Bērziņš, gan SIA "Mārupes siltumnīcas" pārstāvji uzsvēra, ka dārzeņu tirgū kopš samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas ir būtiski samazinājies nezināmas izcelsmes dārzeņu piedāvājums.
Tāpat "Mārupes siltumnīcas" pārstāvji skaidroja, ka nozīmīgs ieguvums no samazinātās PVN likmes ir ne tikai zemākas cenas veikalos patērētājiem, bet arī tas, ka no valsts budžeta netiek atmaksātas PVN summas fiktīviem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas importu un pēc darījuma veikšanas likvidējas.
"Mārupes siltumnīcas" pārstāvji uzstāja, ka no Finanšu ministrijas (FM) jāsaņem ne tikai informācija par tiem pāris miljoniem, ko valsts neiekasē, piemērojot samazināto PVN likmi, bet arī informāciju par to, cik naudas ir ietaupīts, neatmaksājot PVN krāpniekiem.
Tāpat uzņēmumā norādīja, ka praktiski visā Eiropā zema PVN likme svaigai pārtikai ir norma.
FM norādīja, ka koalīcijas partneri ir vienojušies, ka nodokļu politika būtu jāmaina vienu reizi šīs Saeimas pilnvaru laikā, tādējādi nodrošinot stabilitāti un prognozējamību nodokļu politikā.
Pēc valsts budžeta apstiprināšanas FM līdz šā gada beigām kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādās vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās tiks definētas nodokļu politikas prioritātes turpmākajiem gadiem.
Jau ziņots, ka 2021.gadā "Mārupes siltumnīcas" strādāja ar 11,704 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,3% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 7,3% un bija 2,551 miljons eiro.
"Mārupes siltumnīcas" reģistrētas 2008.gadā un nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu segtajās platībās. "Mārupes siltumnīcas" pamatkapitāls ir 7,437 miljoni eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir SIA "Ezerkauliņi Agro". Savukārt "Ezerkauliņi Agro" pieder Kasparam Brunovskim (25%), Kristīnei Brunovskai (25%), Diānai Balderei-Sildedzei (20%), Anitai Balderei-Sildedzei (15%) un Helmutam Balderim-Sildedzim (15%).
Biedrība "Latvijas dārznieks" ir 2001.gadā dibināta dārzkopības biedrība un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalīborganizācija.