Prognoze: Olu un putnu gaļas pieprasījums līdz 2030.gadam varētu pieaugt par 30%

Par pieprasījuma un patēriņa pieaugumu liecina gan Apvienoto Nāciju organizācijas un Eiropas Komisijas pētījumi.

Šis pārmaiņu laiks paver arī lielākas iespējas arī Latvijas putnkopības nozarei, jo olas ir unikāls un vērtīgs produkts, kura ražošanas izmaksas ir zemas, salīdzinot ar citiem dzīvnieku izcelsmes proteīna avotiem. Putnu gaļas un olu ražošana ir lopkopības nozare, kas rada vismazāk CO2 izmešu attiecībā pret kilogramu dabīgā proteīna.

"Mēs pērn aizsākām projektu "Olas ir spēks", kurā mēs uz olām skatāmies kā daudzveidīgu spēku - spēku, kas rodas no proteīna, gan uz ekonomisko spēku. Latvija putnkopība ir otrā lielākā lauksaimniecības nozare, kas nodarbina vairāk nekā 2000 cilvēku, gadā eksportā ģenerē ap 86 miljoniem eiro, bet nodokļos - teju 20 miljoni eiro," skaidro Gaigals.

Vienlaikus līdz ar iespējām nozare saskaras ar būtisku izaicinājumu, proti, putnu gripa ir aktīva teju visu gadu un starptautiskajos tirgos tas ir radījis pat olu deficītu. Nule, ziņots, ka Lielbritāniju ir skāris jauns šā vīrusa vilnis.

Ja agrāk lielie uzliesmojumi notika vidēji reizi trijos gados, tad tagad olu ražotājiem jāsadzīvo ar putnu gripas nepārtraukto klātesamību. Laikā no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada beigām putnu gripas dēļ 37 Eiropas valstīs izkauti ap 50 miljoniem mājputnu, ASV - vairāk nekā 50 miljonu.

"Tā kā Latvija ir putnu migrācijas ceļā, tad mums ir stingri noteikumi, ko ievēro ražotāji un uzrauga Pārtikas veterinārais dienests, līdz šim Latvijā mājputnu ganāmpulkos putnu gripa konstatēta nav. Katrā ziņā arī šogad turpināsim strādāt, lai saglabātu un uzlabotu biodrošības standartus. Kaut arī mēs nevienam putnkopim nenovēlām saskarties ar šo ligu, tomēr vienlaikus Latvijas olu ražotāji šo brīdi var izmantot, lai aizpildītu citviet radušos olu deficītu un vēl palielināt eksporta apjomus," skaidro Gaigals.

LAPNA priekšsēdis piebilst, ka šis ir īstais brīdis, kad stiprināt mūsu ražotāju konkurētspēju kaut vai salīdzinājumā ar Poliju un Lietuvu.

Tikmēr LAPNA biedrs, AS "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps piebilst, ja agrāk putnu vakcinēšana pret putnu gripu šķita dārgs un nevajadzīgs prieks, tad tagad šī tiek izskatīta kā viena no iespējām risku mazināšanai.

"Līdz ar brīvo vistu novietņu skaita palielināšanos, pieaug arī investīcijas biodrošībā. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka darām visu iespējamo, lai pasargātu mūsu dējējvistas no gājputniem, meža zvēriem un grauzējiem, kas varētu pārnēsāt šo putniem bīstamo slimību," skaidro Auškāps.

LAPNA uzskatā, ka Latvijā lielākie ražotāji ir visai veiksmīgi izpildījuši mājasdarbu ceļā uz brīvu vistu ēru Eiropas Savienībā (ES), kurai vajadzētu sākties 2027. Gadā. Tiesa, gan Latvijas, Lietuvas lielākās veikalu ķēdes ir noteikušas, ka pāreja tikai uz kūtī vai brīvē dētu vistu olām būs jau no 2025.gada.

Auškāps stāsta, ka pašlaik kūtī dēto olu pašizmaksa ir jau ļoti tuvu tam, ko izdējušas vistas krātiņos.

"Tāpēc plānojam, ka līdz 2027.gada beigām pakāpeniski pāriesim uz kūtī dēto un brīvo vistu olām. Piemēram, vēl šogad plānojam atvērt vēl vienu brīvo vistu novietni Daugavpilī, kas būs lielākā Latvijā - ap 60 tūkstošiem putnu. Vienlaikus mēs raugāmies arī uz patērētāju iespējām, jo rocības ir dažādas, savukārt olas ir veselīgs produkts, kuram ir jābūt ikdienas ēdienkartēs," pauž AS "Balticovo" valdes loceklis.

LAPNA biedrs arī norāda, ka pašreizējās tendences liecina, ka Latvijā pircēji ar savu izvēli arvien turpina balsot par kūtī vai brīvē dētajām vistu olām, proti, to patēriņš nav mazinājies.

Tiesa, citām Eiropas valstīm, pat Lietuvai, nav tik plaša pāreja uz kūtī dētajam vistu olām, jo to tirgus apjoms ir lielāks un attiecīgi nepieciešamas lielākās investīcijas, kas savukārt varētu radīt iespējas Latvijas tirgotājiem šo vakuumu aizpildīt.

"Galu galā, svarīgākais šajā tomēr ir patērētājs un viņa iespēja iegādāties produktu, viņi balso ar savu maciņu. Vispirms mūsu ražotāju mērķis ir nodrošināt ar augstas kvalitātes mūsu pašu cilvēkus, nākamais solis - turpināt strādāt pie eksporta izaugsmes. Savukārt, lai tas varētu notikt, ir svarīgas vienlīdzīgas iespējas un konkurences noteikumi, kas nav kropļojoši," piebilst Gaigals.