Ašeradens: Latvijā ir pārāk mazs nodokļu slogs - valsts vajadzībām nepietiek

Ekonomika
LETA 09:03, 16.02.2023 0

Ar pašreizējo nodokļu līmeni visām valsts vajadzībām nepietiek, šādu viedokli intervijā žurnālam "Ir" paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

 
Foto: LETA

Pēc ministra vārdiem, Latvija ir attīstības valsts, kas iegājusi labā attīstības fāzē, un līdzīgās valstīs nodokļu slogs ir nevis 29% vai 30%, bet, piemēram, 34% kā Igaunijā.

"Attiecībā uz nodokļu sistēmas pārskatīšanu - es būšu ļoti priecīgs, ja mums perioda beigās izdosies palielināt nodokļu masu. Tagad tā levitē ap 29-30%. Ja mēs ieietu 31-32% koridorā, tas būtu sekmīgi noslēgts periods," par saviem ministrēšanas plāniem izteicies politiķis.

Ašeradens atgādināja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās nodokļus pārskatīt reizi četros gados, un tagad partijas ķērušās klāt pie šī darba.

"Ir jātiek skaidrībā, kāds nodokļu līmenis mums ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts funkcijas," teicis ministrs, "aizsardzība šobrīd nozīmē būtiskas pārmaiņas - ir pirmais kara gads, valdība ir adekvāti reaģējusi, un budžeta prioritātēs nodrošinātas ne tikai armijas un karavīru, bet arī tehnoloģiskās spējas. Arī iekšējā drošība - [tiks nodrošināti] krīžu centri, tehnika, ugunsdzēsēju mašīnas glābējiem, iedzīvotāju apgāde krīzes gadījumā. Ir nozares, kas ir labi finansētas - kultūra, izglītība. Savukārt labklājība un veselība nav. [Tāpēc] ir jāsaprot, cik lieli nodokļi nākotnē būs nepieciešami. Mēs tos izrevidēsim - skatīsimies, kuri ir disfunkcionāli, [izvērtēsim] politisko un sociālo partneru priekšlikumus un runāsim par nodokļu scenāriju."

Politiķis gan atteicies komentēt, kādas nodokļu izmaiņas pats gribētu redzēt, vien atzīmējot, ka "valsts vajadzības šobrīd ir lielākas, nekā mēs patiesībā domājam". Taujāts, vai iespējams samazināt darbaspēka nodokļus, nepalielinot citus nodokļus, Ašeradens paudis, ka tas nav iespējams.

Ministra vērtējumā, veselības un labklājības jomas Latvijā salīdzinājumā ar pārejām Eiropas Savienības dalībvalstīm nav pietiekami finansētas. "Mums ir jāatrod, kādā veidā mēs finansējam veselības aprūpi. Viena no alternatīvām, ko piemērojuši mūsu kaimiņi - viņi veselības aprūpes budžetā maksā 13% no sociālā nodokļa. Tas [nodrošina] piekļuvi veselības aprūpes sistēmai. Mēs šobrīd maksājam 1%," klāstījis ministrs. "Salīdzinot pret pārejām Eiropas Savienības dalībvalstīm, veselība būtiski nav finansēta, labklājība arī," turpinājis politiķis, gan nepiekrītot, ka šogad valdība atņemtu naudu veselībai - tikušas likvidētas vien kovidlaika piemaksas mediķiem.

"Veselības aprūpes valsts finansējums ir tuvu pie 4% - vajadzētu būt virs, bet, attīstoties inflācijai, [procents] krīt. Skaidrs, ka ir nepieciešams lielāks finansējums, bet tajā pašā laikā, tāpat kā izglītībā, veselības aprūpē ir jāveido ilgtspējīgs un pārliecinošs finansēšanas modelis. Šobrīd līdz galam nevaram saprast, kur paliek nauda, pati sistēma nenorāda un nenodrošina pārliecinošus rezultātus. Lai mēs virzītos uz lielāku finansējumu, mums ir jāredz modelis, kā to darīs, un tas nozīmēs izmaiņas nodokļu sistēmā. Viena izvēle varētu būt Igaunijas valsts veselības apdrošināšanas scenārijs. Ja ministrija piedāvās ko citu - arī to vērtēsim un analizēsim. Tā ka šogad tam vajadzētu notikt," turpinājis Ašeradens.

Runājot par nodokļiem par kapitālu, ministrs atzinis, ka citas Eiropas Savienības dalībvalstis, arī kaimiņi, šos nodokļus iekasē daudz vairāk. "Mums būtu jāskatās šajā virzienā un situācija jāmaina. Valstis izvēlas dažādas stratēģijas. Attiecībā uz uzņēmuma ienākuma nodokli Latvija izvēlējās ļaut [uzņēmumiem] peļņu uzkrāt un akumulēt pašu kapitālu, lai tie būtu konkurētspējīgāki. Tas bija reformas galvenais mērķis. Jo viena no banku pretenzijām ir tā, ka uzņēmumiem nav pašu kapitāla, nav nekādas drošības, un aizdevumi ir ļoti riskanti. Mēs vērtēsim, vai reforma ir uzlabojusi uzņēmumu situāciju," teicis ministrs.

Taujāts, vai ar pašreizējo nodokļu līmeni Latvijai pietiek valsts vajadzībām, Ašeradens sacījis: "Manuprāt, nepietiek. Mums ir parādījušās jaunas vajadzības - iekšējā un ārējā drošība, virzāmies uz 3% no IKP aizsardzības budžetā."

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Pasaule  Evika Siliņa: "Rail Baltica" ir nozīmīgs militārās mobilitātes projekts

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu sākt izmantot "Rail Baltica" dzelzceļa trasi.