Nepatīkams pārsteigums rīdziniekiem bija Centrāltirgus atteikšanās no paviljonu darba pirmdienās.
Tirdzniecība 90. gadu stilā
Kā noskaidroja VS.LV, dienas laikā pie paviljoniem var iegādāties diezgan lētus dārzeņus un augļus. Tiesa, apšaubāmas izcelsmes. Pēc baumām, šeit tiek tirgotas preces, kas vairumtirdzniecības bāzēs atzītas par nepiemērotām pārdošanai lielveikalos. Tā, piemēram, kilogramu tomātu var nopirkt par 1 eiro, kilogramu mandarīnu par 80 centiem vai kilogramu banānu par 60 centiem.
Tirdzniecība notiek bez kases aparātiem, pārdevēji bieži nemocās ar cimdiem un demonstrē savu roku «tīrību», pieņemot naudu un nododot preces.
Pēc analoģijas pie Baltkrievijas apavu veikala atklātā pārdošanā ir zivju un gaļas konservi, šokolāde, cepumi - tas viss atrodas brīvā dabā, pārklāts ar plastmasas apvalku, uz kura dažreiz sakrājas sniegs. Taču pircēju netrūkst, un dažkārt pie šiem letēm veidojas pat nelielas rindas.
«Galvenās funkcijas nonāk privātās rokās»
Sociālajā tīklā Facebook notika diskusija par šāda pašpārvaldes uzņēmuma lēmuma iemesliem. Daži novērotāji norāda, ka krīzi tirgū, kas darbojās pat koronavīrusa pandēmijas laikā, izraisīja vērienīgā dzelzceļa un Rail Baltica būvniecība, kas ierobežoja piekļuvi paviljoniem no Pilsētas kanāla.
Rīgas domes deputāts Vadims Faļkovs uzskata, ka pie visa vainojamas administratīvās iestādes:
«Tirgum ir vienalga, vai kaut kur ir vai nav Rail Baltica, un tam ir vienalga, vai tuvumā ir tirgus. Ko viņi dara ar šāda veida angāriem. Vai nu viņi tur atver lielveikalu, vai atver tur izstāžu zāli. Ar lielveikalu ir slikti - nav stāvvietu. Līdz ar to, lai gan teorētiski tirgus būs, lai gan tas ir apvienojies ar Rīgas Namiem, Rīgas Pilsētbūvnieku un Rīgas Servisu. Tas var nozīmēt tikai vienu: ir izveidota nekustamo īpašumu apsaimniekošanas kompānija, kurai būs jāuzņem apakšīrnieki, kuri jau nodarbosies ar tirdzniecības vietu sadali, īpašumu uzturēšanu utt. Tas ir, ja nemaldos, tad galvenās funkcijas nonāk privātās rokās, un administrācija sastāda atskaites par veiksmīgu saimniecisko darbību».
Jebkurā gadījumā Rīgas Centrāltirgu sagaida grūti laiki. Kā Latvijas galvaspilsētas simbols 2030. gadā svinēs savu simtgadi, šobrīd ir grūti prognozēt.
Voldemārs Burkevics (teksts, foto)