Centrālā statistikas pārvalde šodien paziņos 2022.gada ceturtā ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma datus, liecina statistikas pārvaldes sniegtā informācija.
"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijas ekonomika ceturtajā ceturksnī, visticamāk, ieslīdēja recesijā, jo IKP samazinājās otro ceturksni pēc kārtas un gada nogalē jau bija mazāks nekā gadu iepriekš.
Pēc viņas prognozētā, IKP kritums gan ceturkšņa, gan arī gada laikā varētu būt ap 0,8%.
Buceniece skaidroja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritums ar lielu varbūtību turpinājās būvniecībā, arī enerģiju saražojām nedaudz mazāk kā pirms gada. Oktobra datos parādījās kritums nekustamo īpašumu nozares produkcijas apmēros, un šajā mēnesī turpināja sarukt sauszemes transporta un vairumtirdzniecības apjomi, lai gan lēnāk nekā iepriekš.
Savukārt lielākā daļa citu pakalpojumu nozaru, pēc Bucenieces teiktā, turpināja augt. Tostarp, ja decembris apstrādes rūpniecībā būs tikpat labs kā novembris, arī šai nozarei gada nogalē būs izdevies uzrādīt pieaugumu. Tāpat mazumtirdzniecība bija daudz spēcīgāka nekā gadu iepriekš, kad vēl spēkā bija pandēmijas ierobežojumi.
"Pēc mūsu prognozēm, 2022.gadā kopumā ekonomikas izaugsme sabremzējās un bija aptuveni 1,6%," sacīja Buceniece.
Viņa norādīja, ka gads sākās uz pozitīvas nots, sagaidot, ka ekonomika turpinās atgūties no pandēmijas satricinājuma. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā vēl vairāk sakurināja cenu kāpumu un palielināja nenoteiktību.
"Dzīves dārdzības krīze arvien vairāk sāk ierobežot pieprasījumu, un nenoteiktība mazina vēlmi investēt. Eksporta pasūtījumi gada otrajā pusē atkāpās no saviem iepriekšējiem augstumiem, un jau gada nogalē redzējām būtisku eksporta izaugsmes palēnināšanos. Arī mājsaimniecību patēriņš, kas šogad bija pārsteidzoši noturīgs, pienākot lielajiem komunālo pakalpojumu rēķiniem, ir sācis ļodzīties," pauda Buceniece.