CSP aptaujās iedzīvotājus par ienākumiem un dzīves apstākļiem

Paredzēts aptaujāt ap 8000 Latvijas mājsaimniecību, kas atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. Kopumā Latvijā ir ap 825 000 mājsaimniecību.

Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālo atstumtību un materiālo nenodrošinātību.

Šogad aptaujā īpaša uzmanība tiks pievērsta darba tirgus jautājumiem, priekšrocību un trūkumu pārmantošanai paaudzēs, kā arī mājokļa jautājumiem - par grūtībām saistībā ar dzīvesvietu, energoefektivitāti un citiem.

Aptaujā aicināti piedalīties iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli. No 31.janvāra līdz 20.februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē "e.csp.gov.lv".

CSP pārstāvji uzsver, ka šogad ir īpaši svarīgi piedalīties aptaujā, jo anketas jautājumi par 2022.gadu palīdzēs novērtēt Covid-19 pandēmijas un citu ģeopolitisko procesu ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju labklājību. Aptaujā iegūtos datus plaši izmanto valsts un pašvaldības iestādes, pieņemot iedzīvotāju ikdienu ietekmējošus lēmumus, apgalvo CSP. Katra aptaujas dalībnieka atsaucība esot svarīga, lai dati pareizi un objektīvi atspoguļotu to, kā dzīvo valsts iedzīvotāji.

CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.

Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 16.marta līdz 30.jūnijam CSP intervētājs ar to sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Klātienes intervijas 2023.gadā notiks tikai tad, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.

CSP pārstāvji atgādina, ka 2022.gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujā noskaidrots, ka 2021.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga lēnāk nekā 2020.gadā, kad bija kāpums par 8,1%.

Tāpat 2021.gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 232 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) - 1475 eiro mēnesī.

Visstraujākais ienākumu pieaugums 2021.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, bija otrās (par 12,1%), trešās (par 12,1%) un ceturtās (par 11,1%) kvintiļu grupas mājsaimniecībām. Ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli otrajā kvintiļu grupā bija 412 eiro mēnesī, trešajā kvintiļu grupā - 570 eiro mēnesī, savukārt ceturtajā kvintiļu grupā - 801 eiro mēnesī.

Mazinoties turīgāko (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumu kāpumam, samazinās arī ienākumu nevienlīdzība, tomēr 2021.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir 0,3 reizes mazāk nekā 2020.gadā. Džini koeficients 2021.gadā bija 34,3%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā.

CSP norāda, ka 2021.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 000 jeb 22,5% iedzīvotāju - par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā.

Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.