Pērnā gada nogalē augstās inflācijas ietekme tirdzniecībā bija izteikti jūtama

2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri Latvijā pieauga degvielas (+10,9%), apģērbu (+8,9%), atpūtas preču (+13,4%) un IT ierīču (+10,8%) tirdzniecība, savukārt samazinājās pārtikas (-5,8%) un elektroierīču (-4,2%) tirdzniecībā, kā arī tirdzniecība internetā (-10,5%). Šajos rādītājos joprojām ir redzama pandēmijas un COVID-19 ierobežojumu ietekme 2021.gada nogalē, taču kritums pārtikas tirdzniecībā norāda uz pietiekami sarežģītu ekonomisko situāciju.

Cenas ir augušas straujāk nekā ienākumi, un tuvu ne visiem ir uzkrājumi, ar ko amortizēt cenu kāpuma ietekmi. Tādēļ mainās iedzīvotāji paradumi un patēriņa grozs - izvēlamies lētākas preces. Tā rezultātā, lai arī pārtikas cenu inflācija decembrī sasniedza 29%, mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē pārtikas veikalos pieauga tikai par 16%.

Arī šogad būtisku pieaugumu Latvijas mazumtirdzniecībā, visticamāk, nav pamata gaidīt. Pērn Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir mazinājusies, ko COVID-19 laika uzkrājumi un neliels patēriņa kreditēšanas pieaugums nespēj pilnībā kompensēt. Tāpat inflācija Latvijā joprojām ir augsta, un faktiski tikai decembra rēķinos pilnībā redzam augsto energoresursu cenu ietekmi.

Labā ziņa gan ir tā, ka gāzes un elektrības cenas krīt, un ja šīs tendences saglabājas, tad siltumenerģijas cenas gada otrajā pusē mazināsies. Arī darba tirgū situācija joprojām ir laba, un darba algas Latvijā šogad noteikti augs. Tomēr pieaugums, visticamāk, nebūs īpaši lielāks kā iepriekšējos gados, jo lielākajos eksporta tirgos ir gaidāma recesija un uzņēmumi ir piesardzīgi, jo ekonomikas izaugsmes perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras. Tādēļ šogad kopumā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja, visticamāk, nepieaugs un mazumtirdzniecības apjomi Latvijā varētu pat nedaudz sarukt.