Šodien notikušajās sarunās Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicināja Finanšu ministriju (FM) mainīt pašvaldību aizņemšanās nosacījumus.
Šodien ar FM pārrunātas pašvaldību aizņemšanās iespējas prioritārajiem projektiem. Viens no jautājumiem, kam tiks meklēti kopīgi risinājumi, ir pašvaldību līdzfinansējums. Pēc LPS domām tādam nevajadzētu būt vispār, savukārt FM patlaban iekļāvusi nosacījumu par 25% līdzfinansējumu no pašvaldības budžeta.
FM pārstāvji norādīja, ka diskusijas par pašvaldību līdzfinansējuma apjomu šajos projektos vēl turpināsies.
LPS arī aicināja FM nesamazināt speciālo dotāciju pašvaldību izlīdzināšanas fondā, jo pašvaldībām būtiski pieaug uzturēšanas izdevumi, kas saistīti gan ar komunālajiem pakalpojumiem, algu izmaksu, aizņēmumu procentu pieaugumu, pakalpojumiem, kā arī energoresursiem, kur situācija nav ilgtermiņā prognozējama.
FM pārstāvji skaidro, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins ir apstiprināts ar finanšu ministra rīkojumu "Par valsts pagaidu budžetu 2023.gadam". Pašvaldībām 2023.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums 14,6% apmērā salīdzinot ar 2022.gadam plānoto.
Savukārt deklarācijā par Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir paredzēts sagatavot izmaiņas esošajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā.
Tāpēc FM sagatavos priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanai un plāno sākt diskusijas ar ieinteresētajiem sadarbības partneriem.
LPS joprojām uzstāj uz nepieciešamību mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, palielinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo daļu līdz vismaz 80%. Šis jautājums arī šogad paliks kā pušu atsevišķi viedokļi jeb nevienošanās.
Kā norāda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, ar vienošanās un domstarpību protokola parakstīšanu netikšot pielikts punkts pašvaldību vajadzību risināšanai. Darbs turpināsies, un atsevišķi aktuālie jautājumi tiks skatīti citos LPS un Ministru kabineta sadarbības formātos.
Līdz LPS domes sēdei vēl turpināsies darba sarunas ar Finanšu ministriju pie vienošanās un domstarpību protokola jautājumiem.
LPS Valde šodien turpināja sarunas ar FM par šī gada valsts un pašvaldību budžetu.
Valsts budžetā tiks iekļauts LPS priekšlikums paplašināt valsts prioritāros aizņēmumu mērķus, trešdien tikšanās laikā ar LPS valdes pārstāvjiem vienojās LPS pārstāvji un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Rūpīgi uzklausot pašvaldību vajadzības, šā gada budžeta projektā tiek iekļauts priekšlikums paplašināt valsts prioritāros aizņēmumu mērķus.
Kā prioritārie aizņēmumu mērķi tiks noteikti izglītības iestādes investīciju projektu īstenošana ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošana, ceļu un to kompleksa investīciju projekti ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras attīstībai, kā arī transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai.
Šiem prioritārajiem mērķiem 2023.gadā pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus no Valsts kases.
Papildus pašvaldībām 2023.gadā ir palielināts aizņēmumu apmērs pašvaldību noteiktiem prioritāriem investīciju projektiem ar šādiem nosacījumiem - ne vairāk kā trīs investīciju projekti (iepriekš bija divi projekti), kā arī palielināta maksimālā kopējā aizņēmuma summa pašvaldībai līdz 1,5 miljoniem eiro (iepriekš viens miljons eiro).
Aizņēmums būs piešķirams ar izmaksu 2023. un 2024.gadā, nosakot, ka pašvaldība 2023.gadā neapgūto aizņēmuma daļu nodrošina no pašvaldības 2024.gada budžeta līdzekļiem (iepriekš bija tikai līdz gada beigām).
Vienošanās un domstarpību protokolu paredzēts apstiprināt LPS Domes sēdē, kas norisināsies 2.februārī, Ropažu novadā.