Šmits: Kopējās lauksaimniecības politikas līdzfinansējums ir ZM prioritāte

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tas vairāk ir vidējā termiņa budžeta jautājums, jo 2023.gadā valsts iemaksas nav nepieciešamas, tikai tiešie maksājumi, savukārt 2024.un 2025.gadā līdzmaksājumos jau ir vajadzīgas ievērojamas summas.

"Lai varētu uzņemties ilgtermiņa saistības, mums ir nepieciešams lēmums, ka 2024. un 2025.gadā šī nauda būs. Tas šobrīd ir iezīmēts, un tā ir mūsu galvenā prioritāte," uzsvēra ministrs.

Vienlaikus runājot par ārpus budžeta bāzes finansējumu, Šmits norādīja, ka tā kā pieņemts lēmums par AS "Latvijas valsts meži" ziedojumiem paredzētās naudas pieskaitīšanu dividendēm un iemaksāšanu kopējā budžetā, atsevišķa sadaļa paredzēta finansējumam ārpus bāzes Meža fondam. Kopējais finansējums ir 1,1 miljons eiro, un tas saistīts ar kokrūpniecības un mežsaimniecības izglītības popularizēšanu.

Tāpat budžetā paredzēta nauda arī praktisku jautājumu risināšanā.

"Mums ir Malnavas lauksaimniecības koledža, kas it kā ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, bet faktiski ne vienmēr tā ir. Mums ir jāpabeidz koledžas ēkas remonts, inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, ir jāpabeidz līdz galam renovācijas darbi, kas izmaksās apmēram 300 000 eiro," skaidroja Šmits.

Vienlaikus, salīdzinot zemkopības nozari, piemēram, ar veselības nozari, Šmits atzina, ka ZM ir salīdzinoši pieticīgas prasības ārpus budžeta bāzes finansējumā.

"Finansējums KLP, protams, nav pieticīgs, bet būtu dīvaini, ja valsts šim mērķim nepiešķirtu naudu, tādējādi apgrūtinot Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanu. Tie beigās tomēr būs plusi, ne izdevumi," piebilda Šmits, norādot, ka ar līdzfinansējumu nākamajos gados vajadzētu būt visam kārtībā, tas tabulās ir ierakstīts.