Zemkopības ministrs Didzis Šmits neatbalsta samazināto PVN likmi pārtikai

"PVN likmes samazināšanu es atbalstu ēdināšanas nozarei, jo tur daudzi šobrīd labākajā gadījumā darbojas pelēkā zonā. Tas ir viens no soļiem, lai sakārtotu šo jomu. Kā ekonomisku rīku PVN samazināto likmi pārtikai personīgi es neatbalstu, jo uzskatu, ka nodokļu ziņā ir jāskatās uz pavisam citu izaicinājumu - darbaspēka nodokļiem," intrevijā aģentūrai LETA sacīja Šmits.

Viņš atklāja, ka savulaik modelējis "Karavela" rūpnīcas darbību piecās valstīs, maksājot darbiniekam 1500 eiro uz rokas. Atšķirība no Igaunijas Latvijas gadījumā bijusi 3,5 miljoni eiro gadā izmaksu dārdzībā.

"Tas ir tas, kas jākoriģē, tieši darbaspēka nodokļi. Eksportētājus PVN vispār neuztrauc. Tāpat ir sociālā sadaļa. No sociālā viedokļa vismaz krīzes laikā es atbalstītu samazināto PVN pienam, maizei un arī svaigai gaļai, bet ne plašākam produktu klāstam.

Ja man jāsalīdzina, vai sniegt tiešu sociālo palīdzību maznodrošinātajiem vai samazināto PVN pamatproduktiem, tad es teiktu, ka PVN ir pareizāk. Pirmkārt, tas ir salīdzinoši vienkāršāk. Arī es pirkšu maizi ar samazināto PVN, bet manā izdevumu grozā pārtikai tā aizņems nelielu daļu salīdzinājumā ar trūcīgāku cilvēku.

Šajā apstāklī gan ir jāņem vērā ļoti svarīgs nosacījums, proti, ja šāds lēmums tiek pieņemts, tad pretī ir jābūt vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi iesaldē savu uzcenojumu. Pretējā gadījumā mēs tikai vairosim tirgotāju peļņu un sociālā efekta no PVN samazināšanas nebūs. Tas nav tik utopiski, jo mums ir bijuši piemēri ar eiro ieviešanu. Arī tad bija sociāla vienošanās ar tirgotājiem, ka tie nespekulēs ar eiro kursu. Tas nostrādāja, jo tirgotājiem sava reputācija ir ļoti svarīga.

Arī šādas vienošanās kontroli ir ļoti viegli panākt - to izdarīs mediji. Ja valdības darba kārtībā nonāks PVN samazināšana, tad es piedāvāšu šādu kombināciju. Pretējā gadījumā efekta nebūs un no tā nopelnīs tikai tirgotāji, turklāt vēl arī samazināsim valsts ieņēmumus budžetā, " uzsver Šmits.