Jaudas rezervēšanas maksa par iekārtām virs 50 kW būs 21,63 eiro par kW

Ekonomika
LETA 16:50, 12.01.2023 0

Elektroenerģijas ražotājiem, kas plāno pārvades vai sadales sistēmai pieslēgt jaunu ražošanas iekārtu ar jaudu, kas lielāka par 50 kilovatiem (kW), turpmāk jaudas rezervēšanas maksa būs 21,63 eiro par kW, paredz šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes sēdē apstiprinātā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) aprēķinātā jaudas rezervēšanas maksa.

 

Jaudas rezervēšanas maksa stājas spēkā no 12.janvāra. Jaudas rezervēšanas maksa attieksies arī uz tiem ražotājiem, kas jau ir rezervējuši sistēmas jaudu, bet vēl nav noslēguši sistēmas pakalpojumu līgumu.

SPRK skaidro, ka šogad 1.janvārī stājās spēkā SPRK apstiprinātie noteikumu grozījumi, pēc kuriem tiek aprēķināta sistēmas jaudas rezervēšanas maksa, kā arī noteikta kārtība, kā šo maksu izlieto pieslēguma maksas segšanai. Lai noteiktu maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, apstiprinātie noteikumu grozījumi paredz AST aprēķināt maksu par vienu jaudas rezervēšanas vienību, iesniedzot maksas aprēķinu un pamatojošos dokumentus SPRK izvērtēšanai. Šādu maksu pārvades sistēmas operators SPRK iesniedz vienu reizi piecos gados.

Minētajos grozījumos noteikts, ka maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu nosaka, ievērojot faktiskās izbūves izmaksas, kas saistītas ar jaudas palielināšanu 110 kilovoltu (kV) apakšstacijās. Attiecīgi AST veikusi atbilstošu aprēķinu par laika periodu no 2018. līdz 2022.gadam un iesniegusi to SPRK apstiprināšanai.

Izvērtējot AST iesniegto aprēķinu un to pamatojošo informāciju, SPRK secinājusi, ka maksa par vienu jaudas rezervēšanas vienību aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajiem noteikumiem, un tās vērtība ir 21,63 eiro par kW.

Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem noteikumos ražotājs jaudas rezervēšanas maksu varēs nodrošināt vai nu depozīta iemaksas veidā, to ieskaitot sistēmas operatora kontā, vai finanšu iestādes garantijas veidā. Sistēmas operators piecu darba dienu laikā pēc sistēmas pakalpojuma līguma noslēgšanas atmaksās to daļu no sistēmas jaudas rezervēšanas maksas, kas pārsniedz pieslēguma ierīkošanas izmaksas.

SPRK priekšsēdētājā Alda Ozola norāda, ka sistēmas operators brīdī, kad izsniegs elektroenerģijas ražotājam pieslēguma tehniskās prasības, rezervēs sistēmā noteikto jaudu, kas nepieciešama ražotājam, un nosūtīs ražotājam rēķinu par jaudas rezervēšanas maksu. Katram elektroenerģijas ražotājam kopējās jaudas rezervēšanas izmaksas būs atkarīgas no plānotā projekta, proti, no pieprasītās jaudas.

Ozola norāda, ka apstiprinātā jaudas rezervēšanas maksa par vienu vienību Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā, kur tā ir 50 eiro par kW. Vienlaikus šādu maksu ir paredzēts ieviest arī Igaunijā, to plānojot 38 eiro par kW apmērā. Līdz ar to, no konkurences viedokļa raugoties, situācija elektroenerģijas ražotājiem Latvijā projektu attīstīšanā būs labvēlīgāka.

Piemērojot jaudas rezervēšanas maksu minētajiem ražotājiem, tiks novērstas situācijas, kurās ražotāji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, neveicot faktiskās darbības pieslēguma izbūvei, kamēr citi attīstītāji nevar īstenot savus projektus sistēmas jaudas trūkuma dēļ.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumos iekļautajiem pārejas noteikumiem, tiem ražotājiem, kuri līdz 1.janvārim saņēmuši sistēmas operatora tehniskās prasības sistēmas pieslēguma ierīkošanai vai vienojušies par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem, bet nav noslēguši pieslēguma līgumu, jaudas rezervēšanas maksa jāveic trīs mēnešu laikā no 1.janvāra, proti, līdz 31.martam.

SPRK atgādina, ka 2022.gada 11.augustā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi. Tie paredz sistēmas jaudas rezervēšanas maksas piemērošanu elektroenerģijas ražotājam, kuri plāno pieslēgt jaunu ražošanas iekārtu ar jaudu, kas lielāka par 50 kW, pārvades vai sadales sistēmai. Ņemot vērā likuma grozījumos noteikto deleģējumu, SPRK 2022.gada decembrī apstiprināja noteikumu grozījumus, pēc kuriem tiek aprēķināta sistēmas jaudas rezervēšanas maksa, kā arī noteikta kārtība, kā šo maksu izlietos pieslēguma maksas segšanai. Plašāk ar noteikumu grozījumiem var iepazīties SPRK publicētajā ziņā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Darbiniekiem vairs nedrīkstēs nepamatoti pieprasīt krievu valodas zināšanas

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, nosakot, ka darbiniekiem nedrīkst prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien svešvalodu zināšanas nav objektīvi pamatotas.

Ekonomika Būvniekiem jārēķinās, ka Rīgā 80% teritoriju ir dažādi apgrūtinājumi (+VIDEO)

Vērtības transformējas, kā to šobrīd lieliski var vērot Latgales priekšpilsētā.

Ekonomika VNĪ nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi.

Ekonomika Eksperts: elektromobiļiem ir jāizmanto zemie enerģijas tarifi (+VIDEO)

Plānojot un optimizējot uzlādes laiku un sekojot līdzi biržas cenām, jums ir iespējams būtiski ietaupīt.

Lasiet arī

Sabiedrība Nākamā nedēļa gaidāma mākoņaināka, septembra beigās kļūs krietni vēsāks

Nākamnedēļ Latvijā sauli biežāk aizsegs mākoņi un reizēm gaidāms lietus, savukārt septembra pēdējās dienās un oktobra sākumā laiks kļūs rudenīgi drēgns, prognozē sinoptiķi.

Ekonomika Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu varētu turpināties vēl dažus gadus

Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu un ar to saistītajiem jautājumiem varētu turpināties vēl vienu līdz divus gadus, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Pasaule Slovākijā tūkstošiem cilvēku protestē pret kultūras ministri

Slovākijā tūkstošiem cilvēku ceturtdien izgāja demonstrācijās, protestējot pret kultūras ministres Martinu Šimkovičovu, kuru kritiķi apsūdz cenzūrā un valsts finansējuma sliktā pārvaldībā.

Pasaule Leiena sola miljardiem eiro palīdzību plūdu skartajiem reģioniem

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien plūdu piemeklētajā Polijas pilsētā Vroclavā apsolījusi miljardiem eiro lielu palīdzību plūdu skartajiem reģioniem Eiropā.