Situācija pasliktinās visā eirozonā. Kas tālāk?

Pirms nedēļas Finanšu ministrija iepazīstināja valdību ar valsts makroekonomisko rādītāju prognozēm un makroekonomiskās attīstības scenārijiem.

“Pasaules ekonomika pēc Covid-19 pandēmijas izraisītā 3,1% krituma 2020. gadā, pērn visai strauji atguvās, sasniedzot 6,1% izaugsmi, bet 2022. gadā situāciju pasaulē jau pilnībā nosaka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, energoresursu cenu straujais kāpums un centrālo banku uzsāktais procentu likmju paaugstināšanas cikls, cenšoties ierobežot arvien augošo inflāciju» - secināja eksperti.

Šā gada laikā gan pasaules ekonomikas, gan ASV un Eiropas Savienības (ES) valstu ekonomikas izaugsmes prognozes ir tikušas pastāvīgi samazinātas, un samazinājumus veikušas visas vadošās starptautiskās institūcijas. Starptautiskais Valūtas fonds jūlijā samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam līdz 3,2%, salīdzinot ar janvārī prognozētajiem 4,4%. ASV ekonomikas izaugsmes prognoze attiecīgi samazināta no 4,0% līdz 2,3%. Eiropas Komisija (EK) jūlijā samazināja 27 ES valstu ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam līdz 2,7%, salīdzinot ar februārī, pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, prognozētajiem 4,0%.

“Latvijas ekonomikas attīstību visbūtiskāk ietekmē situācija eirozonā un atsevišķās tās galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, no kurām liela daļa ir starp Krievijas kara un cenu kāpuma visvairāk skartākajām valstīm. Desmit Latvijas lielāko eksporta partnervalstu – Lietuvas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes, Vācijas, Krievijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas, Nīderlandes un Somijas – kopējā vidēji svērtā ekonomikas izaugsmes prognoze 2022. gadam jūlijā par 2,1 procentpunktiem zemāka nekā pirms Krievijas uzsāktā kara, veidojot 1,4%. Šis samazinājums ir lielāks nekā ES valstīm kopumā un arī prognozētā izaugsme ir par 1,3 procentpunktiem zemāka nekā ES kopā. Līdzīgi arī 2023. gadam Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsmes prognoze ir samazināta par 1,9 procentpunktiem līdz 1,1%, kamēr ES kopumā prognoze ir nedaudz pozitīvāka – tā ir samazināta par 1,3 procentpunktu līdz 1,5%” - uzsvērusi Finanšu ministrija.