Augsto inflāciju Latvijā nosaka ne tikai ārējie faktori, bet arī ekonomikas strukturālās problēmas, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
"Tās ir ne tikai ārējā šoka problēmas, bet arī Latvijas ekonomikas strukturālās problēmas - konkurences trūkums atsevišķos sektoros, kā arī spēja uzņēmumiem caur ražīgumu amortizēt pasaules cenu kāpumu," teica Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka lielā mērā augsto inflāciju nosaka arī tas, ka Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu grozā enerģija un pārtika ieņem lielāku daļu nekā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
"Tas, ka mēs esam nabadzīgi, lielā mērā arī izskaidro daļu no augstākās inflācijas, proti, mums gan enerģija, piemēram, mājokļu apsilde, gan arī pārtika preču un pakalpojumu grozā ieņem lielāku daļu. Tie ir tie divi sektori, kur mēs redzam vislielāko cenu kāpumu pasaulē. Tikai tāpēc, ka mēs tērējam vairāk, mums arī proporcionāli cenu kāpums ir lielāks, bet tas nav vienīgais faktors - ir virkne arī citu faktoru," teica Kazāks.
Tostarp viņš piebilda, ka energoresursu cenas Latvijā ir augušas krietni straujāk nekā virknē citu ES valstu saistībā ar lielāku mūsu atkarību no Krievijas, taču Latvijā arī cenu kāpums pasaules tirgos caur regulējamām cenām ātrāk nonāk līdz patēriņa cenām.
"Ļoti ātri cenu kāpums pasaules tirgos caur regulējamām cenām aiziet līdz patēriņa cenām. Citās valstīs tas notiek lēnāk. Ir labs jautājums, kāpēc mums tā notiek? Kas notiek ar šo cenu nokļūšanu līdz patēriņa cenām, kāpēc tas notiek tik ātri? Tur viennozīmīgi ir lietas, kas būtu jāpēta, kā to var ierobežot," teica Kazāks.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmumi ir mazāki, līdz ar to tie nespēj amortizēt cenu kāpumu pasaulē un samērā ātri šo pieaugumu nodod patērētājiem, kamēr lielākas kompānijas to var izlīdzināt.
"Jautājums ir par konkurenci. Mēs redzam, ka vismaz līdz rudenim uzņēmumu peļņas maržas daudzos gadījumos nav mazinājušās, neskatoties uz ļoti augsto cenu kāpumu izejvielu pusē. Tas nozīmē, ka šo izejvielu cenu kāpumu diezgan viegli ir nodot patērētājiem, un tas var liecināt arī, ka konkurence ir nepietiekama," sacīja Kazāks.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka Latvijas Banka šobrīd nesagaida dziļu ekonomikas kritumu, proti, ekonomikas sabremzēšanās būs samērā īsa un sekla.
"Sabremžēšanās jau ir. Tā vēl gadu mijā turpināsies. Pirmais ceturksnis, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, arī vēl būs mīnusos, otrais ceturksnis pa nullēm vai ar nelieliem mīnusiem, bet gada otrajā pusē ekonomikai jau būtu jāsāk augt," sacīja Kazāks, skaidrojot, ka galvenais iemesls, kāpēc ekonomika sabremzējusies, ir inflācija - ar tik augstu inflāciju ekonomika nevar ilgstoši augt, jo patēriņš sabremzējas.