Plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu. Par cik?

Ekonomika
LETA 09:03, 25.11.2022 0

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

 
Foto: LETA

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē vairāk nekā 1 353 800 000 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - līdz 0,4006 eiro par MWh bez PVN.

Tāpat tarifa mainīgā daļa pieaugs lietotājiem ar sezonālu dabasgāzes patēriņu.

Tostarp lietotājiem, kuri izvēlējušies specializēto tarifu un gadā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt trīs reizes - no 11,2379 eiro par MWh līdz 34,0287 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots celt par 53% - līdz 15,9742 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots palielināt par 6% - līdz 7,0386 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 22% - līdz 5,4977 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots celt par 22% - līdz 3,7378 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 22% - līdz 2,4579 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri gada laikā patērē vairāk nekā 1 353 800 000 kWh dabasgāzes, tarifu plānots celt par 22% - līdz 1,1781 eiro par MWh bez PVN.

Specializēto tarifu var izvēlēties lietotāji, kuru dabasgāzes patēriņš no maija līdz novembrim ir vairāk nekā 85% no objekta gada patēriņa. Klientiem ar sezonālo dabasgāzes patēriņu netiek piemērota tarifa fiksētā daļa.

Vienlaikus tarifa fiksētā daļa visām lietotāju grupām pieaugs par 22%.

Tostarp lietotājiem ar atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 32,4 eiro gadā bez PVN līdz 39,63 eiro gadā bez PVN jeb no 2,7 eiro mēnesī bez PVN līdz nedaudz vairāk kā 3,3 eiro mēnesī bez PVN.

Lietotājiem ar atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 89,16 eiro gadā līdz 109,05 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa augs no 142,44 eiro gadā līdz 174,21 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 217,32 eiro gadā līdz 265,79 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa augs no 322,8 eiro gadā līdz 394,8 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 40,1 līdz 65 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 534,36 eiro gadā līdz 653,54 eiro gadā bez PVN.

Savukārt lietotājiem ar atļauto slodzi virs 65 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa augs no 7,05 eiro par vienu kubikmetru stundā gadā līdz 8,62 eiro par vienu kubikmetru stundā gadā.

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Tarifa pieaugums, pēc paziņojumā skaidrotā, ir saistītas ar būtisku dabasgāzes cenu pieaugumu, ar inflācijas un darbaspēka izmaksu radīto pieaugumu, kā arī ar būtisku lietotājiem nodoto dabasgāzes apmēra kritumu, kas nozīmīgi ietekmē "Gaso" darbības rezultātus.

"2021.gada aprīlī sadales sistēmas pakalpojuma tarifi tika apstiprināti ar tā brīža dabasgāzes cenas prognozi vidēji 18 eiro par MWh, kas kopš tarifa apstiprināšanas pieauga pat līdz 1280%. Dabasgāzes cenas pieaugums, ko esam piedzīvojuši šajā laikā, veido lauvas tiesu no izmaksu pieauguma, ko nespējam akumulēt ar uzņēmuma efektivitātes celšanu, ekspluatācijas izmaksu samazināšanu un enerģijas taupības pasākumu īstenošanu," min "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī norāda, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu dabasgāzes sadales sistēmas darbību visā Latvijas teritorijā, kompānija vērsās SPRK, iesniedzot dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu korekciju, lai sabalansētu tarifā noteiktās prognozes ar realitāti, ar kādu jāsastopas kopš 2022.gada 24.februāra.

Kompānijā arī atzīmē, ka tarifu mainīgās daļas palielinājums katrai patēriņa grupai ir atšķirīgs, jo mainīgās tarifa daļas pieaugumu ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apmēra izmaiņas.

Tāpat "Gaso" pārstāvji atzīmē, lai arī liela daļa kompānijas izmaksu pēdējā gada laikā ir pieaugušas, "Gaso" regulatīvajā tarifu periodā, kas apstiprināts 4,5 gadiem, plāno sasniegt tarifu projektā ietverto 3% efektivitātes rādītāju, sasniedzot 7,5 miljonu eiro ietaupījumu. Papildus apstiprinātajam efektivitātes rādītājam "Gaso" līdz šim ir veikusi dažādu pasākumu kopumu, lai maksimāli efektīvi izmantotu uzņēmuma resursus un samazinātu ekspluatācijas izmaksas. Uzņēmumā šogad ir apstiprināts enerģijas taupīšanas rīcības plāns, kura īstenošanā "Gaso" plāno par 14% samazināt uzņēmuma kopējo enerģijas patēriņu gadā.

Kopējo dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu veido mainīgā daļa un fiksētā daļa sadales sistēmas jaudas uzturēšanai un attīstīšanai.

Jau vēstīts, ka "Gaso" ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 2022.gada pirmajā pusgadā bija 28,556 miljoni eiro, kas ir par 6,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes - līdz 4,242 miljoniem eiro.

"Gaso" ir AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmums. Kompānija ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" darbību sāka 2017.gada decembrī.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika VNĪ nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi.

Ekonomika Eksperts: elektromobiļiem ir jāizmanto zemie enerģijas tarifi (+VIDEO)

Plānojot un optimizējot uzlādes laiku un sekojot līdzi biržas cenām, jums ir iespējams būtiski ietaupīt.

Ekonomika Latvija un ASV apliecina gatavību ciešāk sadarboties digitalizācijas jautājumos

Latvija un ASV apliecinājušas gatavību ciešāk sadarboties digitalizācijas jautājumos, informē Ārlietu ministrija (ĀM).

Lasiet arī

Sabiedrība Rīgā norit darbs pie vairāku veloinfrastruktūras projektu izstrādes

Rīgā norit darbs pie vairāku veloinfrastruktūras projektu izstrādes, ceturtdien izskanēja vebinārā "Rīga ripo".

Ekonomika Būvniekiem jārēķinās, ka Rīgā 80% teritoriju ir dažādi apgrūtinājumi (+VIDEO)

Vērtības transformējas, kā to šobrīd lieliski var vērot Latgales priekšpilsētā.

Sabiedrība Valdība šodien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Ekonomika VNĪ nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi.