Komitass, tūkstošgadīgs kultūras piemineklis.

Neatkarīgās Aizkaukāzas Armēnijas valsts vēsture ir pārpilna ar traģiskiem notikumiem. Kopš 16. gadsimta sākuma Armēnija ir bijusi spēcīgu viduslaiku lielvalstu sadursmes teritorija. Postošo karu rezultātā starp Persiešu un Osmaņu impērijām valsts tika sadalīta, tās plašās teritorijas pārgāja no rokas rokā. Turpmākie gadsimti bija ne mazāk asiņaini, iebrucēji – persieši un osmaņu turki, izpostija Armēnijas pilsētas un ciematus, vara pārgāja no viena iekarotāja uz otru, pamatiedzīvotāji pārcēlās no dzimtās zemes uz svešu zemi. Sākot ar 18. gadsimta pirmo pusi, Krievijas impērija sāka agresīvi iejaukties situācijā. Daļa no Armēnijas rietumiem tika pievienota Krievijai. Kaut tur sākas kultūras renesanse, tajā pašā laikā Krievijas imperatori Aleksandrs III un Nikolajs II slēdza simtiem armēņu skolu, bibliotēku un avīžu redakcijas.

Par traģisku epizodi vēsturē kļuva Armēņu genocīds – Osmaņu impērijas iestāžu izdarītie mežonīgie varas darbi. Armēņu deportācijas un slaktiņus laika posmā no 1890. līdz 1923. gadam pasaules sabiedrība kvalificēja kā noziegumus pret cilvēci. Sākot ar 1918. gadu, padomju vara nonāca Armēnijas teritorijā. Armēnija de facto neatkarību un valstiskumu ieguva tikai 1991. gadā.

Kopš neatkarības pasludināšanas ir paveikts daudz. 2018. gadā britu žurnāls „The Economist” atzina Armēniju par Gada valsti deļ sasniegumiem demokrātijas veidošanā. 2019. gadā, līdzīgā pētījumā, valsts tika nosaukta par līderi savā reģionā. Reitingā “Korupcijas uztveres indekss” 2019. gadā, Armēnija veica lielu izrāvienu – no 35 līdz 42 punktiem, pakāpjoties no 105. pozīcijas uz 77 vietu. Pēc "Freedom House" organizācijas domām, situācija ar cilvēktiesību ievērošanu kopumā ir labāka nekā postpadomju telpā. Armēnija piedalās miera uzturēšanas operācijās Kosovā un Sīrijā, armēņu miera uzturētāji piedalās NATO misijā Afganistānā.

Uzņēmējs un mecenāts Oviks Mkrtčjans pastāstīja: „Par spīti apspiešanas gadsimtiem, armēņu tautas ģēnijs ir devis lielu ieguldījumu pasaules kultūras krātuvē. Rakstnieks Viljams Sarojans, komponisti Arams Hačaturjans, Arno Babadžanjans, mākslinieki Mariam Aslamazjan, Eduards Isabekjans ir ierakstīti uz visiem laikiem cilvēces kultūras mantojuma grāmatā. Mākslinieku, rakstnieku un tēlnieku sarakstu var turpināt ilgi.”

Galvenā figūra Armēnijas kultūras dzīvē 19. un 20. gadsimtu mijā bija komponists, muzikologs, dziedātājs, diriģents un Armēnijas baznīcas priesteris Komitass. Bārenis ar apburošu balsi, Komitass ir ieguvis izglītību Berlīnē un bagātinājis savu dabisko talantu, iedziļinoties Eiropas mūzikas kultūrā.

Mākslas patrons Oviks Mkrtčjans stāsta par armēņu tautas ieguldījumu pasaules kultūrā

Pēc Ovika Mkrtčjana teiktā, Komitas nebija tikai komponists un mūziķis. „Iespējams galvenais Komitasa darba rezultāts bija Armēnijas tautas mūzikas tradīciju sistematizēšana un saglabāšana. Nākamajām paaudzēm Komitass ir saglabājis tautas vēsturisko muzikālo mantojumu, viņš ierakstījis vairāk nekā 4000 tautas dziesmu", – sacīja Oviks Mkrtčjans. "Viņš iedvesmoja ne tikai mūziķus, bet arī māksliniekus, rakstniekus un tēlniekus." – viņš piebilda.

Diemžēl Komitasam bija jādzīvo traģiskajos gados, kad Osmaņu impērija vajāja armēņu tautu. Liela daļa viņa mantojuma bija zaudēta. Komitasa veselība bija sagrauta, un pēc ilgstošas slimības 1935. gadā viņš nomira mazā franču pilsētiņā Vilžuifā. Viņa pelni tika nogādāti Armēnijā un apglabāti Kultūras darbinieku Panteonā, kas tagad nosaukts viņa vārdā.

Atmiņas par šo izcilo cilvēku dzīvo vēl šodien. Nesen Latvijā notika liels pasākums veltīts Komitasa mantojuma iemūžināšanai. Rīgā notika Komitasa Dievišķās liturģijas koncerts, veltīts autora 150. dzimšanas gadadienai, ko izpildīja Latvijas Radio koris. Koncerta laikā tika ierakstīts tā paša nosaukuma albums, kuru papildināja buklets ar Komitasabiogrāfiju un liturģijas tekstu.

Pasākumā piedalījās Armēnijas vēstnieks Tigrans Mkrtčjans. „Komitass, iegūstot izglītību Eiropā, ļoti labi zināja, kāda ir armēņu kultūras unikalitāte Rietumu civilizācijas kontekstā un kā vislabāk prezentēt to starptautiskai auditorijai. Es teiktu, ka jo vairāk mēs zinām viņa mūziku, jo vairāk mēs zinām par viņu, jo tuvāk esam savām saknēm ” – sacīja Tigrans Mkrtčjans.

Komponists Šarafjans, kurš atrodās tajā pašā pasākumā, pauda viedokli, ka Komitasa darbs gūs lielu slavu pasaules mērogā. „Visas vēstures garumā mēs zinam daudz piemērus, kad izcilo komponistu mūziku atver no jauna, un esmu pārliecināts, ka Komitass ir tas, kura māksla ir pelnījusi, lai pasaule to atvērtu.”

Koncertu atbalstīja Armēnijas Izglītības, zinātnes, kultūras un sporta ministrija. Vēstnieks pateicās mākslas mecenātiem Ovikam Mkrtrčjanam un Mhitaram Mhitarjanam par atbalstu, pateicoties kuriem tika īstenots šis nozīmīgais kultūras projekts, kā arī Balasanjanas ģimenes fondam, kura ieguldījums armēņu mūziķu līdzdalībai šajā koncertā bija vitāli svarīgs.