Finanšu izlūkošanas dienests «ABLV Bank» iesaldējis aptuveni 90 miljonus eiro

Pirms «ABLV Bank» sāks izmaksāt noguldījumus, kas pārsniedz 100 000 eiro, jau vairākus mēnešus bankas likvidatori pārbauda klientus, lai no iestādes neaizplūstu nelegāli iegūta nauda. Tas jādara saskaņā ar šogad martā apstiprināto 400 lapaspušu biezo metodoloģiju, kurā arī atrunāta rīcība gadījumos, kad atklājies kas aizdomīgs. Pārbaudes saistītas ar ar aizdomām par naudas atmazgāšanas shēmām un amatpersonu kukuļošanu, ko pērn izteica ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls («FinCEN»).

Naudu kopumā cer sagaidīt ap 3000 personu, kuras bankai pieteikušas prasības par diviem miljardiem eiro. Šobrīd apjoms mainās tikai valūtas kursa svārstību dēļ. Jūnijā klientu naudai fiksēts vērtības zudums par 3,8 miljoniem eiro. Pirmās lielo noguldījumu izmaksas banka sola septembrī, vēstīja raidījums.

Tikmēr Finanšu izlūkošanas dienests pauž pārsteigumu, ka no bankas likvidatoriem vēl nav saņemts neviens ziņojums par aizdomīgiem darījumiem. «Finanšu izlūkošanas dienests bija gatavs jau 1.jūlijā saņemt ziņojumus no bankas likvidatoriem, faktiski bijām tā teikt, zemajā startā, lai sāktu strādāt,» LNT atzina dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Bankā šo situāciju nekomentē, bet Znotiņa tam kā iespējamo iemeslu min likvidatoru izvēlēto pieeju sākt izmaksas zemāka riska klientiem. Naudu, par kuru ziņots dienestam, izmaksāt nedrīkstot.

Arī iepriekš «ABLV Bank» bijušas problēmas ar ziņojumiem, kas ir svarīgi aizdomīgas naudas izķeršanai. «Diemžēl esam spiesti teikt, ka „ABLV Bank“ ziņojumi reti bija ļoti kvalitatīvi, un līdz ar to bija, protams, jāstrādā sarežģītos apstākļos, arī vēsturiski sarežģītos apstākļos,» «LNT Ziņām» norādīja Znotiņa.

Finanšu izlūkošanas dienests vienlaikus turpina analizēt bankas vēsturiskos un ar tiem saistītus esošos bankas klientus un to darījumus kopš 2013.gada, un līdz šim jau iesaldējis aptuveni 90 miljonus aizdomīgas izcelsmes eiro. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad iesaldēto naudas līdzekļu apjoms audzis vairākkārt.

«Mēs tikai esam faktiski sākuši, jo mēs tādu šī brīža datu apjomu, ko esam pieprasījuši, saņēmām tikai jūnija beigās,» atklāja Znotiņa. Viņa atzina, ka dienesta rīcībā ir ļoti liels informācijas apjoms, kura izpēte varētu prasīt divus līdz trīs gadus.

LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka no 12.jūlija ir anulējusi «ABLV Bank» izsniegto licenci.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc «FinCEN» februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. «ABLV Bank» apsūdzības ir noraidījusi, tās advokāti ASV aicināja «FinCEN» publicēto paziņojumu atsaukt.