Tikai 27% no iedzīvotājiem pēdējā gada laikā bijuši pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati, 14,5% uz apskati bijuši pirms 1-3 gadiem, 9% uz apskati bijuši vairāk nekā pirms trīs gadiem.
Viens no iemesliem, kāpēc sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir galvenais nāves cēlonis, ir vājā profilakse: 49% jeb teju katrs otrais iedzīvotājs nekad nav bijis pie ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktisko veselības apskati, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Līdz ar to nereti izpaliek agrīna slimību diagnostika un ārstēšana.
Cilvēki nedodas pārbaudīt veselību, jo trūkst zināšanu par šādām apskatēm, to būtību un iespēju tās apmeklēt bez maksas - daudzi par tādām vienkārši nav dzirdējuši, atklāj "Profesora Skrides sirds klīnikas" valdes priekšsēdētājas, RSU maģistrantes Jeļenas Jesajanas pētījums.
"Situācija ir tiešām satraucoša. Latvijā ir viens no augstākajiem ar profilaksi novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Arī veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaita ziņā esam teju pēdējie ES valstu vidū. Savukārt saslimstība un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pie mums ir augstāka nekā vidēji citās Eiropas valstīs, īpaši darbspējīgo cilvēku vidū," skaidro Jeļena Jesajana.
"Daudzi mūsu iedzīvotāji nezina, ka dzīvo ar paaugstinātu holesterīna un cukura līmeni, augstu asinsspiedienu, lieko svaru un citiem riska faktoriem, kas var izraisīt smagas sirds un asinsvadu slimības, invaliditāti un pat nāvi. Tā ir gan sliktāka dzīves kvalitāte, nerealizēti sapņi un iespējas, kā arī milzīgs slogs valsts ekonomikai, budžetam un veselības aprūpes sistēmai," uzsver eksperte.
Izrādās, pacienti uz profilaktiskām apskatēm dotos biežāk, ja ģimenes ārsti aktīvāk informētu par profilaktisko apskašu būtību, kā arī aicinātu savus pacientus tās veikt. Iedzīvotāji arī sagaida, ka būtu vairāk informācijas par profilakses nozīmi, piemēram, publiskas informatīvas kampaņas, atklāj pētījums. Tāpēc valsts mērogā ir aktīvi jāveicina profilaktisko apskašu organizēšana, gan veicinot ģimenes ārstu iesaisti, gan ieviešot mūsdienīgas informācijas sistēmas un sabiedriskās kampaņas, gan paredzot tam atbilstošu finansējumu valsts budžetā, saka J. Jesajana.
"Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, sistemātiska slimību profilakse samazina slimību slogu un mirstības risku, kā arī mazina valsts veselības aprūpes izdevumus. Tāpēc veidojot nākamā gada valsts budžetu, kur prioritāte ir ierobežot tēriņus, ir jādomā tālredzīgi - jāiegulda profilaksē, īpaši sirds un asinsvadu slimību novēršanā, kas ilgtermiņā atmaksāsies ar uzviju," saka J. Jesajana.