Tiesībsargs secinājis, ka zāļu cenas Latvijā ir vidēji augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs, bet Konkurences padome (KP) jau pirms četriem gadiem secināja, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, vēsta LTV "Panorāma".
VM piedāvā noteikt, ka zāļu cena gan kompensācijas sistēmā, gan ārpus tās ir vienāda un nepārsniedz nedz zāļu ražotāja realizācijas cenu, nedz vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, kā arī zāļu uzcenojumi Latvijā nevar būt augstāki par uzcenojumiem kaimiņvalstīs.
Tāpat ministrija piedāvā noteikt pacienta līdzmaksājuma griestus 250 eiro, kurus sasniedzot atlikušās medikamentu izmaksas segs valsts. Priekšlikums, kuru atbalsta arī farmācijas nozare, ir PVN likmes samazināšana medikamentiem.
“Konkrēti ir runa par recepšu zālēm – [PVN] samazināšanu no 12% līdz 5%,” paskaidroja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Konkurences padome iepriekš norādīja, ka Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā 9% un Lietuvā 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, bet aptiekām – lieltirgotavas cenai.
“Latvija šobrīd izceļas negatīvā nozīmē ar vislielākajiem pacientu tiešajiem maksājumiem, skatoties no mājsaimniecību izdevumiem tieši par zāļu iegādi,” atzina Kaupere.
Lieltirgotāji uzsver, ka Latvijai ir par 30-40% mazāks budžets kompensējamajiem medikamentiem nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī inflācija farmācijas nozarē ir zema - 6%, kas nebūt nelīdzinās inflācijai pārtikas nozarē.
“Var jau izvilkt tikai vienu daļu no pilnās bildes un pateikt, ka piecenojumi ir mazāki, bet tajā pašā laikā Veselības ministrija nenorāda to, ka Igaunijā ir maksa par receptes apkalpošanu 2,5 eiro apmērā,” uzsvēra Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens.
“Mūsuprāt, galvenais uzdevums ir palielināt izdevumus veselības aprūpei līdz tādam pašam apmēram, kā tas ir kaimiņvalstīs, un tad mēs varēsim arī salīdzināties ar kaimiņiem,” viņš norādīja.
Līdzīgu viedokli pauda arī aptieku pārstāvji, norādot, ka valstij jāpaplašina kompensējamo medikamentu saraksts un jāsamazina PVN likme medikamentiem.
Starptautisko inovatīvo medikamentu ražotāji arī uzskata, ka zāļu pieejamības veicināšanas nolūkos jāsamazina PVN likme medikamentiem.
“Ja salīdzinām ražotāju cenu, tad kopumā ražotāju cena mūsu reģionā ir viszemākā. Mums ir tāpat kā Lietuvā un Igaunijā. Cenu starpība rodas tieši uzcenojumos aptieku, lieltirgotavu līmenī,” skaidroja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.
Zāļu ražotāji gan norāda – lai arī zāļu tirgus Latvijā kopumā ir ļoti regulēts, valsts politika pret uzcenojumu noteikšanu zālēm ir labvēlīgāka.
“Zāļu tirgus kopumā ir ļoti regulēts. To nevar salīdzināt, piemēram, ar pārtikas vai jebkuru citu tirgu, līdz ar to katrs solis ir valsts noteikts.
Arī uzcenojuma griesti jeb uzcenojumi ir mums regulēti attiecīgajos dokumentos tāpat kā Lietuvā un Igaunijā,” norādīja Marāne.
Tiesībsarga birojā pozitīvi vērtē VM izstrādātos priekšlikumus, uzsverot, ka par galveno risinājumu patlaban izcelts PVN likmes samazinājums medikamentiem. Tomēr biroju māc šaubas, ka tas nebūs pietiekams risinājums zāļu cenu samazināšanai un ka būtu jāizvērtē arī citi VM priekšlikumi.