Kas ir garais Covid-19 un kā tas ietekmē psihisko veselību?

"Gribētos domāt, ka kovidpandēmija ir beigusies, taču patiesībā šobrīd mēs vēl pat nevaram aptvert tās patiesās sekas," saka Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja un Neiroimunologu asociācijas prezidente Dr. med. Viktorija Ķēniņa, kura kopā ar psihiatru, RPNC AC "Pārdaugava" vadītāju un Latvijas Republikas Veselības ministrijas galveno speciālistu psihiatrijā Dr. Elmāru Tēraudu par šo aktualitāti stāstīja RSU Zinātnes nedēļas "Olainfarm" simpozijā.

"Jau sākoties pandēmijai, bija vērojamas dažādas cilvēku psihiskās veselības reakcijas - trauksme, miega traucējumi, depresija, arī posttraumatiskā stresa sindroms tiem, kas nokļuvuši aprūpes institūcijās un slimnīcās, kur viņiem bija jāatrodas ilgstošā izolētībā. Taču 2021.gada beigās tika aprakstīti pirmie gadījumi, kad pacientiem pēc akūtas respiratoras Covid-19 infekcijas parādījušies dažādi iepriekš konkrētajam pacientam nenovēroti simptomi, piemēram, hronisks nogurums, neizskaidrojamas muskuļu sāpes, atmiņas traucējumi vai tā dēvētā smadzeņu migla (brain fog) - koncentrēšanās grūtības, "smaga galva", izsīkšana. Dažreiz tas noticis uzreiz pēc inficēšanās, citkārt - tikai laika gaitā," skaidro psihiatrs Elmārs Tērauds.

Svarīgi! Kas ir garais Covid-19?

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) skaidrojumam, garo Covid-19 definē kā jaunu simptomu turpināšanos vai attīstību trīs mēnešus pēc sākotnējās SARS-CoV-2 infekcijas. Simptomi turpinās ilgāk par četrām nedēļām, bet tie nav izskaidrojami ar citām slimībām.

Kā izpaužas garais Covid-19?

Literatūrā minēti aptuveni 200 garā Covid-19 simptomi, kas skar visas orgānu sistēmas un var ilgt nedēļām un pat mēnešiem pēc infekcijas pārtraukšanās.

Biežāk sastopamie garā Covid-19 simptomi ir ārkārtējs nogurums, depresija un trauksme, problēmas ar atmiņu un koncentrēšanos, grūtības aizmigt (bezmiegs), reibonis, elpas trūkums, sāpes vai spiediena sajūta krūtīs, sirdsklauves, galvassāpes, locītavu sāpes, troksnis ausīs, ausu sāpes, slikta dūša, caureja, sāpes vēderā, apetītes zudums, paaugstināta temperatūra, klepus, iekaisis kakls, ožas vai garšas sajūtas izmaiņas un izsitumi.

Kā skaidro psihiatrs Elmārs Tērauds, garais Covid-19 var būt saistīts ar jaunu saslimšanu sākšanos visās orgānu sistēmās. Paralēli elpceļu un kardiovaskulāriem traucējumiem tas var sekmēt arī imūnsistēmas regulācijas traucējumus, piemēram, veicināt limfocītu izmaiņas, samazināt jaunu limfocītu daudzumu, bet hemokīna CCL11 līmeņa paaugstināšanās ir saistīta ar kognitīvu disfunkciju, neiroģenerāciju, kas savukārt var būt viens no iespējamiem demenci, šizofrēniju, Alcheimera un citas slimības veicinošiem faktoriem.

Daudzi pēc palīdzības nevēršas

Atbilstoši PVO datiem ar Covid-19 pasaulē slimojuši aptuveni 761 miljons cilvēku, apmēram 7 miljoni cilvēku ir miruši, bet aptuveni 65 miljoni iedzīvotāju saskārušies ar garo Covid-19, taču patiesais skaitlis varētu būt arī lielāks, jo ne visi, kas ar to saskaras, vēršas pēc palīdzības.

"Aptuveni trešdaļa garā Covid-19 simptomu ir saistīti ar perifērās nervu sistēmas bojājumiem, piemēram, muskuļu, locītavu sāpēm, roku un kāju tirpšanu vai nogurumu, ko pacients pat nevar iedomāties sasaistīt ar nesen pārslimoto kovidu," saka Viktorija Ķēniņa.

Pēc viņas vārdiem, garo Covid-19 var iedalīt divos tipos. Pirmajam tipam Covid-19 caur deguna gļotādu un neirgēno ceļu nonāk galvas smadzenēs un aktivizē neirodeģeneratīvos procesus, ko raksturo atmiņas un kognitīvie traucējumi, arī anosmija (ožas zudums). No fiziskajiem simptomiem pirmajam tipam var būt vērojama plaušu disfunkcija, koagulopātija (ietekmē asinsreci) un tieša toksiska iedarbība uz smadzenēm.

Otrais tips vairāk bojā perifēro nervu sistēmu. To raksturo akūtas un hroniskas neiropātijas (piemēram, roku tirpšana, pēdu un roku salšana, dedzinoša sajūta), tieša toksiska iedarbība un autoimūnas reakcijas.

Tips nosaka, kura nervu sistēma - centrālā vai perifērā - tiek traucēta vairāk, taču arī tad, ja pacientam dominējošais ir otrais tips un, piemēram, viens no izteiktākajiem simptomiem ir dedzinoša sajūta kājās, viņam var būt arī atmiņas traucējumi, kas raksturīgi pirmajam tipam.

"Šobrīd vairs nav šaubu, ka Covid-19 ir neirodeģeneratīva slimība, kas skar centrālo un perifēro nervu sistēmu," saka Viktorija Ķēniņa, minot Lielbritānijas biobankā veiktu pētījumu, kas ļāvis salīdzināt Covid-19 ietekmi uz smadzenēm. Biobankā pieejami dati par pacientiem, kuriem tika veikta magnētiskā rezonanse pirms saslimšanas ar Covid-19. Izpētes grupā bija pacienti, kuriem veikta magnētiskā rezonanse pēc Covid 19-infekcijas, savukārt kontrolgrupā - pacienti, kuri ar šo infekciju nav saskārušies. Atkārtoti veicot magnētisko rezonansi, izpētes grupā bija vērojams lielāks pelēkās vielas biezuma samazinājums orbitofrontālajā garozā. Tāpat bija vērojams lielāks audu bojājums reģionos, kas ir funkcionāli saistīti ar primāro ožas garozu. Fiksēts arī ielāks globālā smadzeņu izmēra samazinājums un lielāka kognitīvo funkciju samazināšanās laikā, kas apliecina, ka pastāv fizioloģiskas izmaiņas smadzeņu darbībā. "Mēs joprojām nezinām, kā Covid-19 ietekmēs katru konkrēto pacientu, taču pastāv iespēja, ka Covid-19 pārslimojušajiem pacientiem savā veselībā var nākties ieguldīt divreiz lielākas pūles nekā cilvēkiem, kuri ar šo infekciju nav saskārušies," secina ārste.

Kā garais Covid-19 var atsaukties uz psihisko veselību?

Psihiatrs Elmārs Tērauds atzīst, ka šobrīd vēl arvien trūkst vienotu rekomendāciju garā Covid-19 diagnosticēšanai un ārstēšanai. "Mazliet spekulējot, varam vilkt paralēles ar organiskiem psihiskiem traucējumiem, jo garā Covid-19 pacientiem ir konstatēti strukturāli smadzeņu bojājumi, taču šajā gadījumā tam ir vīrusa etioloģija. Uz garā Covid-19 simptomiem var lūkoties kā uz organiski astēniskiem traucējumiem, tiem raksturīga ir pastiprināta nogurdināmība - gan veicot fiziskas aktivitātes, gan strādājot garīgu darbu, nepieciešams ir ilgāks laiks, lai atpūstos un atgūtu spēkus. Tāpat vērojami arī kognitīvi traucējumi, ko raksturo uzmanības un koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi (līdz pat demencei) un tā sauktā smadzeņu migla (brain fog). Pamanāmi arī līdzīgi simptomi kā somatoformiem traucējumiem, ko biežāk atpazīst kā veģetatīvo distoniju - dažādu, mokošu somatisku sūdzību esamība, bez objektīvas atrades, kā arī bieži novēro trauksmi, depresiju, miega traucējumus, retāk attīstās psihotiski traucējumi. Klīniskajās izpausmēs ir saskatāma līdzība ar mialģiskā encefalomielīta / hroniskā noguruma sindromu, kas tika saistīts ar citu vīrusu etioloģiju, piem. Ebšteina-Barra vīrusu"

Runājot par iespējamiem neiroloģiskiem traucējumiem, to vidū var būt sensori motori traucējumi, sajūtu traucējumi, reibonis vai līdzsvara traucējumi, jutīgums uz gaismu un troksni, ožas/garšas traucējumi (arī fantoma smaržas/garšas), dzirdes traucējumi un tās zudums.

Kad šie simptomi var izpausties?

Neiroloģiskiem simptomiem bieži ir novēlots sākums - no nedēļām līdz mēnešiem. Savukārt kognitīvie simptomi 43% pacientu sākas mazāk nekā mēnesi pēc inficēšanās ar Covid-19, īpaši gados jaunākiem pacientiem.

Sāpes locītavās, kaulos, ausīs, kaklā un mugurā var būt vērojamas arī gadu pēc saslimšanas. Nepatīkamas sajūtas, matu izkrišana, neskaidra redze un kāju, roku un pēdu pietūkums vērojams aptuveni divus mēnešus pēc inficēšanās.

Miega traucējumi biežāk sākas trīs mēnešus pēc sākotnējās inficēšanās, tiem par laimi, ir tendence izzust. Diemžēl pilna atveseļošanās no garā Covid-19 ir reta, 85% pacientu simptomi saglabājas vienu gadu pēc akūtās Covid-19 infekcijas, un ilgtermiņa prognoze šobrīd ir neskaidra.

"Labā ziņa, ka šobrīd visā pasaulē tiek meklēti veidi, kā palīdzēt," saka Viktorija Ķēniņa, kā pozitīvu piemēru minot pētījumus par acetilholīna ietekmi uz cilvēka kognitīvajām spējām, kas garā Covid-19 gadījumā ir ļoti svarīgs aspekts. Kā šķērsli viņa min to, ka ne visi vēršas pēc palīdzības un dažkārt arī pašu ārstu vidū ir vērojama skepse. Taču, lai arī šobrīd nav vienotu rekomendāciju garā Covid-19 ārstēšanai, ar daudziem no simptomiem var strādāt.

Psihiatrs Elmārs Tērauds aicina nepalikt vienam ar savām grūtībām.

"Šobrīd zināms, ka traucējumu ilgums var būt vērojams līdz pat diviem gadiem, tiem ir tendence kļūt hroniskiem, un pastāv ilgstošas darba nespējas risks, tāpēc nav jāciešas, bet jāvēršas pie ārsta. Arī tad, ja uzreiz nenonāk pie diagnozes "garais Covid-19", strādājot multidisciplinārā komandā, var mazināt simptomus," saka psihiatrs, uzsverot, ka šobrīd piedāvātā ārstēšana var būt gan simptomātiska, gan psihoterapeitiska, gan arī saudzīgi medikamentoza.