Arī slimnīcu vadība prasa lielāku budžeta finansējumu. Kas notiks, ja nedos?

Slimnīcas sola, ka pretējā gadījumā apkalpoto pacientu skaits un pakalpojumu pieejamība samazināsies un pieaugs maksas medicīnas apjoms.

Slimnīcas apgalvo, ka tām 2023.gadā piešķirts krietni mazāks finansējums nekā nepieciešams, turklāt neesot ņemta vērā inflācija, kas veselības aprūpē pret iepriekšējo gadu esot aptuveni 19%. LSB priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs skaidroja, ka finansējuma samazinājums slimnīcām un inflācija, kā arī valdības lēmums par minimālās algas palielināšanu, kas "šobrīd mums netiek kompensēts", būtiski ietekmēšot pacientu ārstēšanu un pakalpojumu pieejamību 2023.gadā.

Pēc Kalēja vārdiem, pirmkārt, tas palielina slimnīcu tiešās izmaksas, bet, otrkārt, samazina atalgojuma starpību starp mazkvalificēto un profesionālo darba spēku. "Zemais atalgojums apgrūtina iespējas piesaistīt personālu", nevar nodrošināt, piemēram, pietiekamu daudzumu māsu palīgus un jaunās māsas, sūkstās Kalējs. Savukārt esošajam personālam nākšoties strādāt virsstundas, kas ietekmē darba kvalitāti, veicinot izdegšanu un paaugstina slimnīcu izdevumus par virsstundu apmaksu.

Slimnīcu pārstāvji brīdina - kāpjot izmaksām, pakalpojums vai nu kļūstot nepieejams, vai kādam izmaksu pieaugums ir jākompensē. Ja valsts nespēj rast budžetā līdzekļus, tad slimnīcas aicina Veselības ministrijas vadību operatīvi risināt pacientu līdzmaksājumu jautājumu, vai arī izslēgt no valsts apmaksāto pakalpojumu groza atsevišķus pakalpojumus, piedāvā Slimnīcu biedrība. Tādā veidā vismaz tikšot nodrošināta iespēja pacientiem tikt pie tik nepieciešamā pakalpojuma par saviem līdzekļiem. Ja arī tas netiks pārskatīts, tad prognozes būs pacientiem nelabvēlīgas un veselības aprūpē pieaugs maksas medicīnas apjoms un rindas, biedē biedrība.

Līdzīgs viedoklis ir arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Rinaldam Muciņam, kurš aprēķinos, kas saņemti no Nacionālā veselības dienesta, saskatījis, ka no slimnīcām tiek sagaidīts, ka viena pacienta ārstniecības un uzturēšanas izmaksas būs tādas pašas kā 2022.gadā, taču tas neesot iespējams pie esošās inflācijas. Viņš uzsvēra, ka slimnīcu izmaksas nav tikai kāpjošie apkures vai elektrības rēķini, izmaksas ir kāpušas pilnīgi visās pozīcijās - ēdināšana, medikamenti, iekārtu uzturēšanas izmaksas, gultasveļas mazgāšana un citas.

"Vienkārši nevaram sniegt pakalpojumu par tām pašām izmaksām kā pērn. Papildus tam vēl jāņem vērā, ka pēc diviem Covid-19 gadiem pacientu plūsma ir palielinājusies un pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem ir kāpis," sacīja Muciņš.

Slimnīcu vadītāji norāda, - ja nekādi konstruktīvi risinājumi netiks rasti, tad slimnīcas būšot spiestas ierobežot piedāvāto pakalpojumu klāstu un rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem kļūs vēl garākas. Vienlaikus slimnīcu vadītāji uzsver, ka ir gatavi sadarbībai un slimnīcu personāls var nodrošināt pakalpojumus, ja finansējums tiks palielināts vai tiks atrasti alternatīvi finansējuma avoti.

Lai rastu rastu risinājumus esošajām problēmām, šodien LSB un slimnīcu vadītāji tiksies ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni.

Tikšanās laikā tiks pārrunāta arī valdības novirze no Sabiedrības veselības pamatnostādņu plāna 2021.-2027.gadam izpildes, ko pērn atbalstīja valdībā, kā tiks diskutēts par būtiski nepieciešamā finansējuma samazinājumu Latvijas pacientu ārstēšanai.

LSB norāda, ka tikšanās laikā iecerēts kopīgi meklēt risinājumus, lai būtiski nepasliktinātu Latvijas pacientu veselības aprūpi un izvairītos no būtisku pacientu līdzmaksājumu pieauguma, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus.